%21Seniori_Latvija_2021_%2821_00%29_LV.pdf

Type: Document | Status: ready

2021

Informatīvais apskats

SENIORI LATVIJĀ

  1. IEDZĪVOTĀJI Latvijā, līdzīgi kā visā Eiropā, sabiedrība strauji noveco. 2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 393 698 seniori 65 gadu vecumā un vairāk, kas ir 20,8 % no visiem iedzīvotājiem. Savukārt pirms 30 gadiem (1991. gadā) senioru īpatsvars bija gandrīz divreiz mazāks – 11,8 %. Lai arī kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā sam azinās, vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaits pieaug.
    65 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju skaits tūkstošos un to īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā 1991.–2021. gada sākumā

 Oficiālās statistikas portāls [IRD040] un CSP aprēķins. Senioru skaita pieaugumu ietekmē dažādi faktori, tai skaitā arī paredzamā mūža ilguma pieaugums. Pirms 30 gadiem (1991. gadā ) personām, kas sasniegušas 65 gadu vecumu , vidēji paredzamais mūža ilgums bija 14,9 gadi, bet gadu laikā tas pakāpeniski pieaudzis un 2019. gadā sasniedza 17,2 gadus. Taču 2020. gadā, pieaugot mirstībai Covid-19 pandēmijas dēļ, rādītājs samazinājies līdz 16,7 gadiem. Lai arī zēnu dzimst vairāk nekā meiteņu, 2021. gada sākumā Latvijā 46,2 % iedzīvotāju bija vīrieši un 53,8 % – sievietes. Starp senioriem dzimumdalījums ir krasi atšķirīgs – tikai trešdaļa no iedzīvotājiem vecumā 65 gadi un vairāk ir vīrieši (33,3 %), bet d ivas trešdaļas – sievietes (66,7 %). No Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Baltijas valstīs ir vislielākā dzimumu disproporcija senioru vidū , jo Baltijas reģionā paredzamais mūža i lgums būtiski atšķiras starp dzimumiem. Vīriešiem 65 gadu vecumā 2020. gadā vidēji paredzami 13,8 mūža gadi, bet sievietēm 18,6 gadi. 96,8 100,0 103,5 108,0 111,7 113,4 117,2 121,4 125,0 125,2 123,2 122,9 125,4 127,3 128,4 131,1 217,7 230,2 232,8 236,5 239,9 241,7 247,0 252,9 259,2 260,3 257,9 256,9 259,7 260,6 260,6 262,6 314,5 330,2 336,3 344,5 351,6 355,1 364,2 374,3 384,2 385,5 381,1 379,8 385,1 387,9 389,0 393,7 11,8% 12,8% 13,4% 14,1% 14,7% 15,1% 15,8% 16,6% 17,4% 17,8% 18,4% 18,8% 19,4% 19,9% 20,3% 20,8% 0 1991 1993 1995 1997 1999 2001 2003 2005 2007 2009 2011 2013 2015 2017 2019 2021 Pavisam Sievietes Vīrieši Īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā

2 Salīdzinot ES dalībvalstis, vislielākais senioru īpatsvars 2020. gadā bija Itālijā (23,2 %), Somijā (22,3 %) un Grieķijā (22,3 %). Vismazākais senioru īpatsvars bija Īrijā (14,4 %), Luksemburgā (14,5 %) un Kiprā (16,3 %). Vidēji ES bija 20,6 % senioru no iedzīvotāju kopskaita, gandrīz tikpat arī Latvijā (20,5 %), Igaunijā (20,0 %) un Lietuvā (19,9 %). 65 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars no iedzīvotāju kopskaita ES valstīs 2020. gadā, %

 Eurostat [demo_pjan] un CSP aprēķins. Atšķirīgs ir senioru īpatsvars Latvijas reģionos: Latgales, Kurzemes, Vidzemes statistiskajā reģionā un Rīgā senioru īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir nedaudz lielāks nekā vidēji Latvijā (attiecīgi – 22,7 %, 21,7 %, 21,6 % un 21,4 %), kamēr Pierīgas un Zemgales reģionā tas ir mazāks nekā vidēji Latvijā (attiecīgi – 18,1 % un 20,1 %). Republikas pilsētu iedzīvotāju kopskaitā vislielākais senioru īpatsvars ir Daugavpilī (23,7 %), bet vismazākais Jelgavā (19,3 %).
65 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars republikas pilsētās un novados
2021. gada sākumā, %  Oficiālās statistikas portāls [IRD010]. 23,2 22,3 22,3 22,1 21,8 21,6 21,0 20,5 20,4 20,2 20,0 20,0 19,9 19,9 19,9 19,9 19,6 19,5 19,1 19,0 18,9 18,5 18,2 16,6 16,3 14,5 14,4 Itālija Somija Grieķija Portugāle Vācija Bulgārija Horvātija Latvija Francija Slovēnija Igaunija Zviedrija Čehija Lietuva Ungārija Dānija Spānija Nīderlande Beļģija Austrija Rumānija Malta Polija Slovākija Kipra Luksemburga Īrija vidēji ES; 20,6

3 Latvijā 86,7 % iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi, bet starp iedzīvotājiem vecumā 65 gadi un vairāk pilsoņu īpatsvars ir zemāks – 74,3 %. Pēdējos gados ļoti lēni, bet palielinās Latvijas pilsoņu īpatsvars senioru vidū: 2011. gadā tas bija 73,9 %, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2021. gadā. Arī etniskais sastāvs senioru vidū ir atšķirīgs no visu Latvijas iedzīvotāju tautību sadalījuma: 54,4 % senioru ir latvieši, bet starp visiem iedzīvotājiem latviešu īpatsvars ir lielāks – 62,7 %. Tautību sadalījumā ir tendence samazināties latviešu īpatsvaram senioru vidū. 2011. gadā latvieši bija 58,6 % no Latvijas iedzīvotājiem vecumā 65 gadi un vairāk, kas bija par 4,2 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā, savukārt starp citām tautībām lielākais pieaugums ir krieviem (3,5 procentpunkti). Tas ir skaidrojams ar migrācijas politiku PSRS laikos, kad Latvijā ieradās būtisks skaits citu tautību pārstāvju. Iedzīvotāju etniskais sastāvs un valstiskā piederība 2021. gada sākumā, %

Etniskais sastāvs
Valstiskā piederība latvieši krievi citu tautību pārstāvji Latvijas pilsoņi Latvijas nepilsoņi citu valstu piederīgie Visi iedzīvotāji 62,7 24,5 12,8 86,7 10,1 3,2 Seniori vecumā 65 gadi un vairāk 54,4 30,5 15,1 74,3 20,4 5,3  Oficiālās statistikas portāls [IRE040 un IRV020]. 2020. gadā no visām Latvijā noslēgtajām laulībām 4,7 % līgavaiņu bija vecumā 65 gadi un vairāk, savukārt vecāka gadagājuma līgavu bija nedaudz mazāk – 3,4 %. Pavisam 2020. gadā laulību reģistrēja 508 vīrieši un 363 sievietes vecumā 65 gadi un vairāk. Salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem ir vērojams straujš noslēgto senioru laulību samazinājums. Tas saistīts gan ar 2020. gada pulcēšanās ierobežojumiem pandēmijas laikā, kad iedzīvotāji izvēlējās nerīkot laulību ceremonijas, gan ar grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, kas 2018. un 2019. gadā motivēja seniorus noslēgt laulības (grozījumi veikti 2018. gada 26. aprīlī un paredz, ka, sākot ar 2019. gadu, mirušā laulātais ir tiesīgs saņemt 50 % no mirušā laulātā pensijas gadu pēc laulātā nāves). 2021. gada sākumā 66,7 % vīriešu un 29,1 % sieviešu vecumā 65 gadi un vairāk bija precēti. 42,0 % sieviešu bija atraitnes un 21,9 % – šķīrušās, bet starp vīriešiem atraitņi bija 14,1 % un 14,0 % – šķīrušies.
Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji (18+ gadi) pēc ģimenes stāvokļa 2021. gada sākumā, % Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji (65+ gadi) pēc ģimenes stāvokļa 2021. gada sākumā, %  Oficiālās statistikas portāls [IRG030] un CSP aprēķins. 2021. gada sākumā 97,7 % senioru vecumā no 65 gadiem un vairāk dzīvoja privātās mājsaimniecībās, bet 2,0 % institucionālās mājsaimniecībās. No privātajās mājsaimniecībās dzīvojošajiem vairāk nekā trešdaļa (34,2 %) iedzīvotāju šajā vecuma grupā 2020. gadā dzīvoja vienas personas mājsaimniecībās, 44,0 % dzīvoja divu personu mājsaimniecībās (no tiem 75 % dzīvoja divatā ar savu partneri), 21,8 % dzīvoja trīs un vairāk personu mājsaimniecībā.
neprecēti 29,2% precēti 45,0% šķirti 15,3% atraitņi 10,5% neprecēti 6,4% precēti 41,6% šķirti 19,3% atraitņi 32,7%

4 2. EKONOMISKĀ AKTIVITĀTE, IENĀKUMI UN PATĒRIŅA IZDEVUMI Iedzīvotāju novecošanās un ar to saistīto valsts izdevumu pieaugums ir būtisks izaicinājums visām ES dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai. Lai mazinātu nākotnē sagaidāmos riskus (demogrāfiskās slodzes pieaugums) saistībā ar iedzīvotāju novecošanos, pensionēšanās vecums Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināts līdz 65 gadiem. Saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” 2020. gadā pensijas vecums bija 63,75 gadi, pēc VSAA datiem faktiskais pensionēšanās vecums vīriešiem bija 62,84 gadi un sievietēm 62,73 gadi. 2020. gadā 68,1 % personu 65–74 gadu vecumā pēdējā darba pārtraukšanas galvenais iemesls bija vecuma pensionēšanās (arī izdienas pensionēšanās). Valstī noteiktais un faktiskais pensionēšanas vecums 2010.–2020. gadā, gadi

 VSAA dati. 2020. gadā vidējā pensija Latvijā bija 367,05 eiro (neiekļaujot 3. pensijas līmeni), kas ir tikai 43,6 % no vidējās darba samaksas valstī. Savukārt pirms 10 gadiem (2011. gadā) vidējā pensija bija 253,53 eiro, kas veidoja 53,9 % no vidējās darba samaksas valstī. Vīrieši saņem par 11–12 % lielāku pensiju nekā sievietes.
Izmaksāto pensiju vidējais apmērs 2011.–2020. gadā, eiro

2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 Pavisam 253,53 256,53 259,20 266,26 273,40 279,59 289,40 313,75 339,69 367,05 Vīrieši 272,12 275,77 277,57 284,75 292,71 299,98 310,79 337,12 363,33 392,62 Sievietes 244,02 246,68 249,71 256,73 263,48 269,13 278,43 301,74 327,51 353,83  Oficiālās statistikas portāls (VSAA dati) [SDG030]. Iedzīvotāju mūža ilguma palielināšanās, aktīvā novecošanās un arī zemās pensijas liek daudziem senioriem izvēlēties turpināt darba gaitas arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas. 2020. gadā 40,8 tūkstoši iedzīvotāju (16,9 tūkst. vīriešu un 23,9 tūkst. sieviešu) vecumā 65–74 gadi bija nodarbināti, kas veido 4,6 % no visiem nodarbinātājiem. Savukārt 2010. gadā nodarbināto senioru bija gandrīz uz pusi mazāk – 21,9 tūkstoši jeb 2,6 % no visiem nodarbinātājiem.
2020. gadā no visiem finanšu, apdrošināšanas, operāciju ar nekustamo īpašumu, zinātnisko un administratīvo pakalpojumu jomā, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā (K–N) nodarbinātajiem 5,4 % bija seniori (65–74 gadi), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (A) – 4,0 % senioru, nedaudz mazāk (3,9 %) – transporta un uzglabāšanas, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā (H, J). Vismazākais vecāka gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars bija būvniecības (F) un tirdzniecības, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu (G, I) nozarēs nodarbināto skaitā. Pēdējās darbavietas nozare pirms pensionēšanās visbiežāk bija rūpniecība (B–E) (20,5 % no visiem pensionētajiem), bet visretāk – būvniecība (F) (5,5 %). 62,0 62,0 62,0 62,0 62,3 62,5 62,8 63,0 63,3 63,5 63,8 61,1 60,9 60,7 61,8 61,6 61,6 61,7 62,6 62,7 62,8 62,8 60,8 60,8 60,4 61,2 61,3 61,5 61,6 62,4 62,6 62,7 62,7 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 Valstī noteiktais pensionēšanās vecums Faktiskais pensionēšanās vecums vīriešiem Faktiskais pensionēšanās vecums sievietēm

5 Iedzīvotāju (65–74 gadi) sadalījums pēc pēdējās darbavietas saimnieciskās darbības veida (NACE 2. red.) pirms pensionēšanās 2020. gadā, %

 CSP aprēķins. 2020. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa senioriem bija 984 e iro (1 073 eiro vīriešiem un 911 e iro sievietēm). Tas ir par 22,6 % mazāk nekā strādājošajiem vecumā 15–64 gadi (1 206 eiro).
2019. gadā vecākā gadagājuma iedzīvotāju mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija zemāki nekā vidēji Latvijas mājsaimniecīb ās kopumā. Ja visās mājsaimniecībās vidēji rīcīb ā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija 582,66 eiro, tad senioriem vecumā no 65 gadiem – 486,98 eiro. Vecākā gadagājuma iedzīvotāju mājsaimniecīb u vidū vismazākās rīcībā esošo ienākumu summ as bija vientuļo senioru mājsaimniecībās, s asniedzot tikai 455,85 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
Neskatoties uz viszemākajiem rīcīb ā esošiem ienākumiem visu veidu senioru mājsaimniecībās, 4,6 % vientuļo senioru mājsaimniecības ir sniegušas r egulāru naudas palīdzību citām mājsaimniecībām (bērniem vai citiem). Savukārt saņēmuši regulāru naudas palīdzību no citām mājsaimniecībām ir 15,5 % vientuļo senioru. Visu Latvijas mājsaimniecību ienākumu dati liecina, ka vairāk nekā puse senioru (55,8 %) piederēja 1. un 2. kvintiļu grupai (ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem), kas ir ievērojami vairāk šajās zemāko ienākumu grupās nekā iedzīvotājiem kopumā. Vientuļo senioru grupā situācija vēl sliktāka – 1. un 2. kvintiļu grupā (ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem) bija divas trešdaļas (66,8 %) vienatnē dzīvojušo senioru. Iedzīvotāju sadalījums mājsaimniecību ienākumu kvintiļu grupās 2020. gadā, %

 CSP aprēķins. Lai atbalstītu visneaizsargātāko senioru grupu – vientuļos seniorus –, no 2019. gada 1. jan vāra tika ieviests jauns pabalsts mirušā pensijas saņēmēja laulātajam pensijas saņēmēja nāves gadījumā. Pabalstu mirušā pensijas saņēmēja laulātajam 2019. gadā vidēji mēnesī saņēma 2,8 tūkst . pabalsta saņēmēju, savukārt 2020. gadā – 5,7 tūkst. Ikmēneša izmaksātā pabalsta apmērs 2020. gadā bija 169,63 eiro, kas ir par vidēji 9,96 eiro lielāks nekā 2019. gadā. Pabalstu 2020. gadā vairāk saņēma sievietes (4,2 tūkst. jeb 73,0 %) nekā vīrieši (1,5 tūkst. jeb 27,0 %).
Ja ģimene vai persona ir atzīta par trūcīgu, tā var lūgt savai pašvaldībai piešķirt pabalstu garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai un/ vai dzīvokļa pabalstu. Tie ir galvenie pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu veidi iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem vai bez ienākumiem. Šo pabalstu mērķis ir nodrošināt materiālo atbalstu pašiem trūcīgākajiem pašvaldības iedzīvotājiem. Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai 2020. gadā saņēma 2,7 tū kst. pensijas vecuma iedzīvotāji, kas bija 16,1 % no kopēj ā GMI saņēmēju skaita, savukārt pašvaldību izmaksāto dzīvokļa pabalstu saņēma 27,3 tūkst. pensijas vecuma personu, kas bija 42,4 % no kopējā dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaita. Iedzīvotāju patēriņa i zdevumi atspoguļo ekonomisko resursu izmantošanu un rakstu ro iedzīvotāju faktiskos materiālās labklājības aspektus. Senioru mājsaimniecību kopējie patēriņa izdevumi 2019. gadā bija par 5,7 % mazāki nekā vidēji visās mājsaimniecībās, rēķinot uz vienu mājsai mniecības locekli. Turpretī vientuļo senioru 8,5 20,5 5,5 16,1 13,0 8,2 28,2 Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība (A) Rūpniecība (B-E) Būvniecība (F) Tirdzniecība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (G, I) Transports, uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi (H, J) Finanšu, apdrošināšanas, zinātniskie un administratīvie pakalpojumi, operācijas ar nekustamo īpašumu (K-N) Pārējie darbības veidi (O-U) 20,0 22,8 27,0 20,0 33,0 39,8 20,0 19,8 14,8 20,0 14,1 10,1 20,0 10,3 8,2 Visi iedzīvotāji 65+ Viena persona 65+

  1. kvintiļu grupa (trūcīgākā) 2. kvintiļu grupa 3. kvintiļu grupa 4. kvintiļu grupa 5. kvintiļu grupa (turīgākā) 6 mājsaimniecībās 2019. gadā patēriņa izdevumi par 1,8 % (jeb 7,65 eiro) pārsniedza patēriņa līmeni vidēji visās mājsaimniecībās, jo vientuļo senioru mājsaimniecībai vienai jāsedz visi ar mājokļa un mājsaimniecības uzturēšanu saistītie izdevu mi. Līdz ar to vientuļajiem senioriem patēriņa izdevumu slogs ir lielāks nekā vidēji valstī.
  2. gadā mājsaimniecībās, kur dzīvo personas 65+ gadu vecumā, patēriņa izdevumi sasniedza 399 eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības l ocekli mēnesī, bet vientuļo s enioru mājsaimniecībās – 431 eiro, kamēr vidēji valstī attiecīgi 423 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli. Mājsaimniecību patēriņa izdevumu sastāvs 2019. gadā
    (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī), eiro

 CSP aprēķins. Senioru mājsaimniecību izvēles iespēju b rīvība patēriņa izdevumu izlietošanā ir ierobežota. To apliecina šo mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūra, kurā gandrīz divas trešdaļas veido izdevumi tādām pamatvajadzībām kā pārtika (29,3 %), mājoklis (20,6 %) un veselība (15,2 %). Tas ievērojami atšķiras no visu Latvijas mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūras. Izdevumi pamatvajadzībām senioru mājsaimniecībās 2019. gadā sasniedza 65,1 % no kopējiem patēriņa izdevumiem, vientuļo senioru mājsaimni ecībās – 67,3 %, savukārt visās mājsaimniecībās vien 44,9 %.

Mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūra 2019. gadā, %

 CSP aprēķins. 3. NABADZĪBAS RISKS, MATERIĀLĀ NENODROŠINĀTĪBA UN UZKRĀJUMI 2020. gadā 43,7 % senioru bija pakļauti nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai, kas ir par 17,7 procentpunktiem vairāk nekā starp visiem Latvijas iedzīvotājiem kopumā. Ja visiem iedzīvotājiem dzimumu atšķirība (vīriešiem zemāk nekā sievietēm) nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai bija tikai 4,9 procentpunkti, tad senioriem tā jau bija divreiz lielāka – 10,8 procentpunkti. Sieviešu senioru salīdzinoši augstākie rādītāji saistāmi ar lielo sieviešu īpatsvaru vecākajā paaudzē (sievietēm ir garāks mūža ilgums , tādējādi arī augstāks īpatsvars vientuļo senioru mājsaimniecību vidū). Arī materiālās nenodrošinātības un nabadzības riska rādītājos šajā vecuma grupā rezultāti ir augstāki salīdzinājumā ar Latvijas iedzīvotāju vidējiem rādītājiem. Nabadzības riska indekss senioriem divreiz lielāks nekā visiem iedzīvotājiem kopumā – attiecīgi 40,9 % un 21,6 %. Vienīgi dziļā s materiālās nenodrošinātības rādītājs ir mazāk atšķirīgs senioriem (8,8 % ) un visiem iedzīvotājiem (7,3 %), bet arī šajā r ādītājā dzimumu atšķirība (vīriešiem zemāk nekā sievietēm) senioriem ir lielāka nekā visiem iedzīvotājiem – attiecīgi 3,6 procentpunkti un 0,8 procentpunkti. Ja seniors dzīvo viens, tad visiem nabadzības rādītājiem ir tendence ievērojami pieaugt, piemēram, nabadzības riska indekss sasniedz pat 71,7 %. 124 117 98 98 82 62 68 61 30 26 24 34 48 52 82 67 63 117 431 399 423 Viena persona 65+ 65+ Visas mājsaimniecības Pārtika Mājoklis Veselība Atpūta un kultūra Transports un sakari Pārējās preces un pakalpojumi 28,9 29,3 23,2 22,7 20,6 14,5 15,8 15,2 7,1 6,1 6,1 8,1 11,1 13,0 19,4 15,4 15,7 27,5 Viena persona 65+ 65+ Visas mājsaimniecības Pārtika Mājoklis Veselība Atpūta un kultūra Transports un sakari Pārējās preces un pakalpojumi

7 Iedzīvotāju nabadzības riska un materiālās nenodrošinātības rādītāji 2020. gadā, %

Visi iedzīvotāji 65+ gadi Pavisam Vīrieši Sievietes Pavisam Vīrieši Sievietes Nabadzības vai sociālās atstumtības risks
26,0 23,3 28,2 43,7 36,6 47,4 Nabadzības riska indekss 21,6 19,1 23,7 40,9 34,4 44,3 Dziļā materiālā nenodrošinātība 7,3 6,9 7,6 8,8 6,5 10,1  Oficiālās statistikas portāls [NNR130 un NNR020] un CSP aprēķins. 2020. gadā 5,3 % senioru atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi nav varējuši laicīgi segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu. Tas gan ir par 4,4 procentpunktiem mazāk nekā vidēji Latvijas iedzīvotāji 16 gadu vecumā un vairāk. Savukārt, salīdzinot senioru materiālās iespējas katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, 41,2 % senioru norāda, ka nevar to atļauties, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā iedzīvotāji 16 gadu vecumā un vairāk (28,6 %). Arī materiālā iespēja savā mājoklī nomainīt mēbeles (gultu, dīvānu, skapi, bufeti u.c. mēbeles), kad tās ir nolietotas vai bojātas, senioriem sagādā grūtības – 30,4 % no senioriem nevar to atļauties, kamēr starp iedzīvotājiem (16+ gadi) šis rādītājs ir 25,2 %. Ja seniori dzīvo vieni, tad (izņemot komunālo pakalpojumu rēķinus) iespējas segt atsevišķas izmaksas un nodrošināt atsevišķas pamatnepieciešamības vēl pasliktinās.
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri naudas trūkuma dēļ 2020. gadā nevarēja atļauties segt atsevišķas izmaksas un nodrošināt atsevišķas pamatnepieciešamības, % Izmaksas Iedzīvotāji vecumā 16+ gadi 65+ gadi 65+ gadi vienas personas mājsaimniecībās Segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu 9,7 5,3 5,1 Uzturēt mājokli siltu 5,9 8,9 16,3 Segt neparedzētus izdevumus 45,6 55,2 68,1 Katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām 28,6 41,2 48,4 Ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu 9,5 13,3 22,2 Regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas izmaksām 18,5 21,3 29,1 Vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem/ģimeni (radiem) uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena 5,9 7,1 9,6 Nelielu naudas summu tērēt tikai sev (kaut ko nopērkot vai darot priekš sevis) 10,4 10,6 10,8 Novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām) 12,6 15,9 22,1 Nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm 6,5 8,0 12,1 Savā mājoklī nomainīt mēbeles (gultu, dīvānu, skapi, bufeti u.c. mēbeles), kad tās ir nolietotas vai bojātas 25,2 30,4 41,0 Savā mājoklī privātai lietošanai nodrošināt internetu, kad tas ir nepieciešams 3,3 5,6 8,9  Oficiālās statistikas portāls [NNN020] un CSP aprēķins. 2020. gadā 35,2 % Latvijas mājsaimniecību nebija uzkrājumu, 35,7 % uzkrājumu, lai saglabātu esošo dzīves līmeni, pietiktu mazāk nekā trīs mēnešiem un 29,2 % uzkrājumu pietiktu vairāk nekā trīs mēnešiem. Mājsaimniecībās, kur dzīvo vismaz viens seniors, uzkrājumu nebija 37,1 % mājsaimniecību, trīs mēnešiem uzkrājumu pietiktu 37,8 % un 25,1 % vairāk nekā trīs mēnešiem. Vientuļo senioru mājsaimniecībās 43,9 % pavisam nebija uzkrājumu, 36,3 % uzkrājumu pietiktu līdz trīs mēnešiem un vien 19,8 % uzkrājumu pietiktu vairāk nekā trīs mēnešiem.

 2020. gadā EU-SILC apsekojumā iegūto datu pārskata periods ir iepriekšējais kalendārais gads, t.i., 2019. gads.

Page 1 of 3