VARDARBĪBAS IZPLATĪBA LATVIJĀ 2021 12 Apsekojumā izmantotie termini Terms and Definitions
Respondents
Pēc noteiktas sistēmas atlasīts pastāvīgais Latvijas iedzīvotājs 18–74 gadu vecumā.
Varmāka
Persona, kura rīkojas vardarbīgi.
Upuris
Persona, kura ir cietusi no vardarbības.
Vardarbība
Uzvedība, kas var izraisīt fizisku vai emocionālu kaitējumu citiem , piemēram, verbāls vai fizisks pāridarījums, privātās mantas
bojāšana.
Ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm
Vardarbība, kas vērsta pret sievieti tādēļ, ka viņa ir sieviet e, vai arī vardarbība, kas ietekmē sievietes proporcionāli vairāk nekā
vīriešus.
Persona pieaugušā vecumā
Norāda uz respondenta dzīves posmu, kad viņš piedzīvoja vardarbību: kopš 15 gadu vecuma attiecībā uz vardarbību no c itām
personām, un kopumā dzīves laikā attiecībā uz intīmā partnera vardarbību.
Psiholoģiskā vardarbība
Tīša uzvedība, kas , izmantojot piespiešanu un draudus , var nopietni pasliktināt personas psiholoģisko stāvokli. Tā sevī ietver
darbības, kas saistītas ar emocionāl u aizskaršanu un kontrolējošu uzvedību, iekļaujot arī ekonomiska rakstura pāridarījumus
(piemēram, personīgo finanšu līdzekļu aizliegšana).
Seksuālā vardarbība
Jebkura veida pret personas gribu uzspiesta un kaitējoša seksuāla uzvedīb a, ieskaitot dzimumaktu pret paša gribu, izvarošan u,
seksuālu uzmākšanos, seksuāla rakstura bilžu rādīšan u, aizskarošu vai nepiedienīgu uzvedību, aicināšanu iesaistīties seksuāla
rakstura darbībās u.tml.
Seksuālā vardarbība bērnībā
Jebkura veida pret personas gribu uzspiesta un kaitējoša seksuāla uzvedība (piemēram, izvarošana, nevēlam a pieskaršanās
intīmām ķermeņa daļām, piespiedu pozēšana kādas personas vai kameras priekšā, piespiešana pieskarties kāda intīmajām ķermeņa
daļām), kas veikta personai, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu.
Fiziska vardarbība
Tīšs fizisks pāridarījums pret otru personu, prettiesiski izmantojot fizisku spēku, vai vardarbīga rīcība, kas izraisa ievainojumu/-us
vai bailes. Fiziska vardarbība arī bieži iekļauj draudu izteikšanu.
APSEKOJUMĀ IZMATOTIE TERMINI
TERMS AND DEFINITIONS
PREVALENCE OF VIOLENCE IN LATVIA 2021
13
Intīmais partneris
Persona, ar kuru vardarbības upuris ir vai ir bijis intīmās attiecībās:
•
esošais vai bijušais laulātais;
•
kopdzīves partneris, cilvēks, ar kuru atrodas neformālās attiecībās (regulāri satiekas);
•
saderinātais.
Cita persona
Visi citi pāridarītāji, ar kuriem upurim nav vai nav bijušas intīmas attiecības:
•
radinieki: tēvs, māte, brāļi, māsas un citi radinieki;
•
draugi;
•
kādas konkrētas profesijas pārstāvji un vadītāji: darbu vadītājs, priekšnieks, skolotājs, pasniedzējs, persona ar autoritāti
vai priviliģētu statusu sabiedrībā, kuru var izmantot pret citu personu, piemēram, policists, bruņoto spēku pārstāvis,
ārsts, reliģiskais līderis;
•
cita upurim zināma persona: kolēģis, kaimiņš, ģimenes draugs, paziņa;
•
svešinieks.
Jebkuras personas veikta vardarbība
Ietver gan intīmā partnera veiktu vardarbību, gan citas personas veiktu vardarbību pret personu, kura ir vecāka par 15 gadiem.
Mājsaimniecības locekļu veikta vardarbība
Ietver vardarbību ko veikuši intīmie partneri un ģimenes locekļi, personas, kuras dzīvo vai ir dzīvojušas vienā mājsaimniecībā ar
upuri, kad tika veikta vardarbība.
Starppersonu vardarbība
Ietver intīmo partneru vardarbību, vardarbību mājsaimniecības locekļu starpā, vardarbību no citām personām.
Intīmā partnera vardarbība
Vardarbības ģimenē paveids, ko veicis pašreizējais vai bijušais intīmais partneris vai laulātais pret otru partneri vai laulāto.
Vardarbība notiek intīmās attiecībās un var būt gan starp heteroseksuāliem pāriem, gan homoseksuāliem. Šis vardarbības veids
sevī ietver psiholoģisko, seksuālo un fizisko vardarbību (ieskaitot draudus), kas piedzīvota visas dzīves laikā.
Citu personu vardarbība
Draudi, kā arī fiziska vai seksuāla vardarbība pret personu, kura ir vecāka par 15 gadiem, ko veicis kāds, ar kuru upurim nekad
nav bijušas intīmas attiecības.
Bērnība
Attiecas uz laika periodu, kad respondents nebija sasniedzis 15 gadu vecumu.
APSEKOJUMĀ IZMATOTIE TERMINI TERMS AND DEFINITIONS
VARDARBĪBAS IZPLATĪBA LATVIJĀ 2021 14
Vardarbība bērnībā
Vardarbības pieredze bērnības laikā personai, kura nav sasniegusi 15 gadu vecum u, dzīvojot kopā ar saviem vecākiem vai
cilvēkiem, kas uzaudzināja – māti, audžumāti, pamāti vai vecmāti; tēvu, audžutēvu, patēvu vai vecotēvu . Piemēram, verbāla
noniecināšana, piedzīvota fiziska vai seksuāla vardarbība pret pašu, pret kādu no mājsaimniecības locekļiem.
Ekonomiskā vardarbība
Vardarbības veids, kad intīmais partneris ierobežo vai liedz piekļuvi finanšu resursiem vai iesaistei darba tirgū.
Izvarošana
Piespiešana veikt dzimumaktu pret paša gribu: iekļūšana ķermenī vaginālā vai anālā ceļā, tostarp, izmantojot kādu priekšmetu, kā
arī orālais sekss.
Darbavieta
Ietver gan darba vietu kā lokāciju (piemēram, birojs), gan kā citu vietu, kur notiek seksuālā uzmākšanās personai, ar kuru ir
profesionālas attiecības (darba pasākums, restorāns, apmācību vieta utt.)
Seksuāla uzmākšanās darbavietā
Nevēlama rīcība darbavietā ar netiešu seksuālu raksturu, kuras rezultātā persona ir jutusies aizskarta vai pazemota. Personas,
kuras veikušas seksuālu uzmākšanos darbavietā, ir darba kolēģi, vadītāji vai augstākstāvošas personas, klienti vai pacienti.
Vajāšana
Darbība, kas tiek bieži atkārtota un ir saistīta ar uzmākšanos, radot bailes vai bažas par personīgo drošību. Tā bieži vien saistīta ar
sērijveida agresīvām bieži vien draudīgām darbībām, piemēram, izsekošanu, personīgo mantu bojāšanu, atkārtotu nevēlamu ziņu
vai dāvanu sūtīšanu u.c.
Vadītājs
Varmākas veids – kāds vadošā amatā, kas balstīts uz autoritāti.
Klients
Varmākas veids – kāds, ar kuru ir profesionālas attiecības, bet , kurš nestrādā tajā pašā darbavietā (apmeklētājs, piegādātājs,
pacients, students, pasažieris u.c.).
Kolēģis
Varmākas veids – kāds, ar kuru persona strādā kopā vienā darbavietā vienā vai līdzīgā vadības līmenī.
Ilgstošas veselības problēmas
Ilgstošas veselības problēmas ir tādas, kas ilgst vai ir paredzams, ka tās ilgs 6 mēnešus vai vairāk.
Teritoriālais dalījums
Rīga, pārējās pilsētas, lauki (atbilstoši Latvijas administratīvajām teritorijām 01.01.2021).
Psiholoģiska rakstura problēmas
Piemēram, depresija, panikas lēkmes, problēmas ar koncentrēšanos, miega vai ēšanas traucējumi u.c., kā rezultātā kādu laiku var
rasties grūtības apmeklēt darbu vai mācību iestādi, parūpēties par bērniem vai veikt mājas darbus u.tml.
APSEKOJUMĀ IZMATOTIE TERMINI
TERMS AND DEFINITIONS
PREVALENCE OF VIOLENCE IN LATVIA 2021 15
Tuva persona
Ģimenes locekļi, intīmais partneris vai draugi.
Veselības pakalpojumu sniedzējs
Slimnīca vai ambulatoru pakalpojumu sniegšanas vieta, kur tiek nodrošināta veselības aprūpe.
Sociālais dienests
Pašvaldības izveidota iestāde, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem.
Palīdzības tālrunis
Speciāls pakalpojums, kur vardarbībā cietušās personas pa tālruni saņem informāciju, kā rīkoties vardarbības gadījumā.
Organizācija vardarbībā cietušo atbalstam
Organizācija, kas piedāvā no vardarbības cietušajām personām atbalstu, kas parasti ir konfidenciāls un bez maksas (piemēram,
centrs “Marta”).
Juridiskā palīdzība vardarbībā cietušajiem
Vardarbībā cietušais var vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā, lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, kā arī
sagatavotu tiesai pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret varmāku.
Vecums
Vecums apsekojuma ietvaros ir pilnu gadu skaits 2021. gada 1. augustā.
Izglītības līmeņi
Aptaujā noteikts šāds izglītības līmeņu iedalījums:
• Pamatskolas izglītība vai zemāka (ISCED 0. –2. līmenis): personai nav skolas izglītības vai arī iegūtā izglītība ir
zemāka par sākumskolas izglītību; ir iegūta sākumskolas izglītība, pamatizglītība, profesionālā pamatizglītība;
arodizglītība ar pedagoģisko korekciju; arodizglītība pēc pamatizglītības.
• Vidējā izglītība (ISCED 3. –5. līmenis): personai ir iegūta vispārējā vidējā izglītība; vispārējā vidējā izglītība pēc
arodizglītības; profesionālā vidējā izglītība pēc pamatizglītības; profesionālā vidējā izglītība pēc arodizglītības;
arodizglītība pēc vispārējās vidējās izglītības; profesionālā vidējā izglītība pēc vispārējās vidējās izglītības; pirmā līmeņa
profesionālā augstākā izglītība.
• Augstākā izglītība (ISCED 6.–8. līmenis): personai ir iegūta akadēmiskā izglītība (bakalaura grāds) vai otrā līmeņa
profesionālā augstākā izglītība (profesionālais bakalaura grāds); otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (studiju
ilgums – 5 gadi), akadēmiskā izglītība (maģistra g rāds) vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (profesionālais
maģistra grāds); doktora grāds.
APSEKOJUMĀ IZMATOTIE TERMINI TERMS AND DEFINITIONS
VARDARBĪBAS IZPLATĪBA LATVIJĀ 2021
16
Respondent
Usually resident of Latvia aged 18–74 selected based on a specific sampling method.
Perpetrator
A person who perpetrates violence.
Victim
A person who has experienced violence.
Violence
Behaviour that can cause physical or emotional harm to others, ranging from verbal and physical abuse to harming private property.
Gender-based violence against women
A violence directed against a woman because of her gender or violence that affects women disproportionately.
Adulthood
It indicates a period of the respondent’s life when they experienced violence: since the age of 15 for non-partner violence and
lifetime for intimate partner violence.
Psychological violence
Intentional behaviour that involves seriously impairing a person’s psychological integrity through coercion or threats. This type of
violence includes a range of behaviours encompassing acts of emotional abuse and controlling behaviour. It has been expanded to
include the notion of economic harm, which can be associated with psychological violence.
Sexual violence
Any sort of harmful or unwanted sexual behaviour that is imposed on someone, including rape, attempted rape and other sexual
acts (e.g. intimate touching without consent, or use of force or coercion to obtain unwanted sexual acts or any sexual activity that
a person finds degrading or humiliating, etc.).
Sexual violence in childhood
Refers to rape, unwanted touching of private parts, being forced/made to pose in front of a person or in front of camera or being
forced/ made to touch someone’s private parts, where such abuse is experienced before the age of 15.
Physical violence
The intentional commission of acts of physical violence against another person; bodily harm suffered as a result of the application
of immediate and unlawful physical force; violent behaviour resulting in harm and fear. It is important to note that physical violence
sometimes includes threatening.
Intimate partner
Persons with whom a victim has or had an intimate relationship:
•
current or former spouses,
•
civil union partners or cohabitants,
•
people in an informal relationship or who are dating,
•
people whose marriage has been dissolved or declared null,
•
people who have been engaged, formally or informally, to get married or enter a civil partnership.
APSEKOJUMĀ IZMATOTIE TERMINI TERMS AND DEFINITIONS
PREVALENCE OF VIOLENCE IN LATVIA 2021
17
Non-partner
All other perpetrators with whom a victim does not have or has never had an intimate relationship:
•
relative: in the case of violence experienced in childhood, this type is divided up as follows: father or father figure,
mother or mother figure, brother or half-brother, sister or half-sister, and other relative,
•
friend,
•
professional: in cases involving adult victims, this type is divided up as follows: supervisor, boss, professor, teacher;
person with authority or privileged status in society that may hold over the respondent and may use in a certain way:
army or police officer, religious leader, doctor,
•
any other person known to the victim: colleague, neighbour, family friend, acquaintance,
•
stranger.
Any person violence
Both intimate partner violence and non-partner violence against a person aged over 15.
Domestic violence
Family members and other individuals living or having lived in the same household as the victim at the time of one or more violent
events. They also include intimate partners as perpetrators.
Inter-personal violence
Violence between individuals. Inter-personal violence is subdividied into intimate partner, non-partner, domestic violence and any
person violence that includes all three.
Intimate partner violence
A type of domestic violence perpetrated by a current or former spouse or partner in an intimate relationship against the other
spouse or partner. It occurs in intimate relationships, and it may occur in heterosexual or homosexual couples, with victims being
of either sex, and does not require sexual intimacy between partners. This type of violence covers psychological, sexual and physical
violence (including threatening) experienced in the course of a person’s life.
Non-partner violence
Is threatening, physical or sexual violence experienced since the age of 15 and perpetrated by someone who has never had an
intimate relationship with the respondent, such as a stranger, an acquaintance, a friend, a colleague, a teacher, a neighbour, or a
family member.
Childhood
Refers to a period in the respondent’s life before the age of 15.
Violence in childhood
Experiencing violence in childhood (before the age of 15) when living with parents or persons with whom person grew up – mother,
foster mother, stepmother, or grandmother; father, foster father, stepfather, or grandfather. The types of violence include, e.g.,
verbal belittling/humiliation, physical or sexual violence against oneself or any other household member.
Economic violence
Occurs when an intimate partner denies or limits access to financial resources or to the labour market.
APSEKOJUMĀ IZMATOTIE TERMINI TERMS AND DEFINITIONS
VARDARBĪBAS IZPLATĪBA LATVIJĀ 2021 18
Rape
Refers to engaging in non-consensual sexual intercourse, which may include use of physical violence and/or putting the victim in
a situation in which they cannot say no or comply out of fear.
Workplace
It includes both the workplace as the ‘location’ (e.g. an office), but also as any other place where a perpetrator sexually harasses
a person with whom they have a professional relationship (e.g. at an office party in a bar or restaurant, or at a training se ssion
held in another city or country).
Sexual harassment at work
Any form of unwanted verbal, non-verbal or physical conduct of a sexual nature, with the purpose or effect of violating the dignity
of a person, particularly by creating an intimidating, hostile, degrading, humiliating or off ensive work environment. Sexual
harassment at work may be committed by colleagues, managers or superiors, customers or patients.
Stalking
Frequently repeated behaviour that involves harassing someone, causing fear or concern for that person’s safety. It usually refers
to harassment through a series of aggressive, often threatening acts that are collectively illegal, though each individual act might
be legal.
Boss
(Also known as a supervisor, overseer, facilitator, monitor or area coordinator) i s the job title of a management position that is
primarily based on authority over a worker or being in charge of a workplace. The term can be used to refer to a particular type of
perpetrator.
Client
(Non-employee) as a type of perpetrator is someone with whom the respondent has a professional relationship but who does not
work in the same workplace (e.g. customer, patient, student, passenger, etc.).
Co-worker
Also known as a colleague, or a fellow worker, as a type of perpetrator, is a person with whom one works, typically someone in a
similar role or at a similar level within an organisation. (Sexual harassment at work).
Long-standing health problem
Any illness or health problem of a duration (expected duration) of at least six months.
Territorial breakdown
The statistics is presented for the capital – Riga, as well as urban and rural areas (based on the territorial division in force on
1 January 2021).
Psychological consequences
Covers a wide range of consequences, such as depression, panic attacks, sleeping or eating disorders, problems with concentration
or other psychological consequences of experienced violence.
Close person
Includes any family member (close family and relatives), an intimate partner, and friends.
APSEKOJUMĀ IZMATOTIE TERMINI
TERMS AND DEFINITIONS
PREVALENCE OF VIOLENCE IN LATVIA 2021
19
Health service
A service such as a hospital or ambulance providing medical treatment and care to the public or to a particular group.
Social service
A range of public services provided by the government, private, profit and non-profit organisations. Their aim is to promote social
welfare, using trained professionals. Social work often involves advocacy on behalf of and aid to people who are poor, elderly,
homeless, unemployed, etc.
Support service (a helpline)
A special telephone service that people can call for advice about violence. It is not usually necessary for the caller to report a crime
in order to receive help or advice.
Victim support service
Provides victims of crime with assistance that is confidential and usually free of charge. This service usually works in partnership
with other organisations, and it is not a government agency or part of the police force. This means that victims are not obliged to
report a crime to get this kind of help.
Legal aid
A service designed to help people who have experienced specific types of violence, for instance. This can involve answering
questions about their legal rights and the types of help available, working on family mediation; or representing the victim in a court
or tribunal.
Age
Within the framework of the survey, age means the age of a person in full years on 1 august 2021.
Educational attainment
The following breakdown of the levels of educational attained has been used in the publication:
•
Basic education or lower (ISCED level 0–2) – an individual has not acquired school education, or the education
attained is lower than primary education; person has attained primary education, basic education, vocational basic
education, vocational education with pedagogical correction or vocational education after basic education.
•
Secondary education (ISCED level 3–5) – an individual has acquired general secondary education, general secondary
education after vocational education, vocational secondary education after basic education, vocational secondary
education after vocational education, vocational education after general secondary education, or vocational secondary
education after general secondary education, first level higher education.
•
Higher education (ISCED level 6–8) – an individual has acquired academic education (bachelor’s degree) or second
level vocational higher education (vocational bachelor’s degree), second level vocational higher education (length of
studies – five years), academic education (master’s degree), second level vocational higher education (vocational
master’s degree), or doctorate degree.