Nr_08_Majsaimniecibu_riciba_esosie_ienakumi_Latvija_2023_gada_%2825_00%29_LV.pdf

MĀJSAIMNIECĪBU RĪCĪBĀ ESOŠIE IENĀKUMI LATVIJĀ 2023. GADĀ

Informatīvajā apskatā apkopoti dati par iedzīvotāju ienākumiem, kas tika iegūti 2024. gada aptaujā “Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” (angļu valodā European Union Statistics on Income and Living Conditions – saīsināti EU-SILC). Šī aptauja katru gadu tiek veikta visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, un tajā tiek iegūta plaša informācija par iedzīvotāju dzīves apstākļiem (ienākumiem, mājokli, nodarbinātību, veselību u.c.). Latvijā šo aptauju veic Centrālā statistikas pārvalde.

1. MĀJSAIMNIECĪBU RĪCĪBĀ ESOŠIE IENĀKUMI Aptaujas dati liecina, ka 2023. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2022. gadu, pieauga par 14,6 %, sasniedzot 848 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (2022. gadā bija 9,1 % kāpums). Tas ir straujākais ienākumu kāpums pēdējo 15 gadu laikā.
   Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi (neto) Latvijā 2013.–2023. gadā (eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)  Oficiālās statistikas portāls [MIS010].
2. gadā visaugstākie ienākumi bija darbspējas vecuma (līdz 64 gadiem) iedzīvotājiem, kuri dzīvo vieni. Viņu ienākumi sasniedza 1 171 eiro mēnesī, kopš 2022. gada palielinoties par 17,6 %. Ienākumi par vairāk nekā 16 % palielinājās arī pāru ar diviem bērniem un divu pieaugušo bez bērniem mājsaimniecībās. Savukārt viszemākie ienākumi bija mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem un pāriem ar trim vai vairāk bērniem. Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli 2023. gadā sasniedza 593 eiro mēnesī (kopš 2022. gada ienākumu pieaugums par 12,0 %) un pāriem ar trim vai vairāk bērniem – 354 387 417 437 489 546 583 630 678 740 848 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Lîdzfinansç Eiropas Savienîba 2025 25-008-000 Informatīvais apskats 2 634 eiro mēnesī (kopš 2022. gada neliels kāpums par 1,5 %). Vientuļajiem senioriem vecumā no 65 gadiem ienākumi sasniedza 700 eiro mēnesī (kopš 2022. gada pieaugums par 15,6 %).
   Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi dažāda demogrāfiskā tipa mājsaimniecībās 2023. gadā  Oficiālās statistikas portāls [MIS020 un MIS050].
3. gadā ienākumi no algota darba veidoja 70,3 % no kopējiem mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem, kas ir par 1, 3 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā, kad šo ienākumu īpatsvars bija 6 9,0 %. Savukārt sociālo transfertu (pensijas, pabalsti u.c. budžeta maksājumi) loma 2023. gadā mazinājās pēc to īpatsvara pieauguma pandēmijas laikā , veidojot 2 3,5 % no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem (2022. gadā – 25,4 %).

848 1 171 700 1 155 775 593 936 805 634 14,6 17,6 15,6 16,6 11,6 12,0 11,1 16,7 1,5 Vidēji valstī 1 persona (līdz 64 gadiem) 1 persona (65 gadi un vairāk) 2 pieaugušie (abi jaunāki par 65 gadiem) 2 pieaugušie (vismaz vienam ir 65 vai vairāk gadi) Viens pieaugušais ar bērniem Pāris ar 1 bērnu Pāris ar 2 bērniem Pāris ar 3 vai vairāk bērniem Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2023. gadā, eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī Izmaiņas, % pret 2022. gadu 3 Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu struktūra 2017.–2023. gadā (procentos)  Oficiālās statistikas portāls [MIS020]. Algotā darba ienākumu summas palielinājās straujāk nekā sociālie transferti (pensijas, pabalsti u.c. budžeta maksājumi). Ienākumi no algota darba palielinājās par 16,7 %, un 2023. gadā tie sasniedza 596 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt saņemto sociālo transfertu summām bija mazāks pieaugums – par 6,4 % (no 188 eiro mēnesī 2022. gadā līdz 200 eiro mēnesī 2023. gadā). Ienākumi no sociālajiem transfertiem straujāk pieauga vientuļajiem vecākā gadagājuma iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem – pieaugums par 12,0 % (no 502 eiro mēnesī 2022. gadā līdz 562 eiro mēnesī 2023. gadā). Savukārt mājsaimniecībām ar bērniem ienākumu kāpumu nodrošināja algota darba ienākumi, bet sociālo transfertu summas mazinājās. Pāriem ar diviem bērniem ienākumi no algota darba palielinājās par 20,0 % (no 557 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2022. gadā līdz 669 eiro mēnesī 2023. gadā), bet saņemto sociālo transfertu summa mazinājās par 15,9 % (no 104 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2022. gadā līdz 88 eiro mēnesī 2023. gadā). Pāriem ar vienu bērnu ienākumi no algota darba palielinājās par 14,1 % (no 685 eiro mēnesī 2022. gadā līdz 782 eiro mēnesī 2023. gadā) un sociālo transfertu ienākumi palielinājās par 5,4 % (no 103 eiro mēnesī 2022. gadā līdz 109 eiro mēnesī 2023. gadā) un pāriem ar trim vai vairāk bērniem algota darba ienākumi kāpa par 2,3 % (no 446 eiro mēnesī 2022. gadā līdz 456 eiro mēnesī 2023. gadā), bet sociālie transferti samazinājās par 7,6 % (no 134 eiro mēnesī 2022. gadā līdz 123 eiro mēnesī 2023. gadā).
Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu sastāvs 2017.–2023. gadā (eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Rīcībā esošie ienākumi, pavisam 488,84 545,87 582,82 630,04 677,97 739,90 847,75 Ienākumi no algota darba 351,90 388,98 411,50 436,21 458,19 510,81 595,94 Saņemtie sociālie transferti 112,47 125,02 132,88 151,64 176,97 188,03 199,62 Saņemtie privātie transferti 6,43 7,72 8,15 7,45 8,39 7,71 7,83 Pašnodarbināto ienākumi 14,44 16,87 20,86 23,22 19,70 22,60 27,40 Ienākumi no īpašuma 6,97 10,40 11,59 14,31 16,87 13,66 17,80 Citi ienākumi 0,09 0,40 0,27 0,16 0,24 0,10 0,18 Rīcībā esošo ienākumu samazinošie izdevumi -3,47 -3,53 -2,43 -2,96 -2,40 -3,00 -1,04  Oficiālās statistikas portāls [MIS020]. Turīgākajām (piektās kvintiļu grupas) mājsaimniecībām ienākumi no algota darba veidoja 79,4 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem, savukārt vistrūcīgākajām (pirmās kvintiļu grupas) mājsaimniecībām – tikai 40,2 %. Turklāt vairāk nekā pusi (55,6 %) no trūcīgāko (pirmās kvintiļu grupas) mājsaimniecību ienākumiem veidoja sociālie transferti vai pabalsti, pensijas u.c. maksājumi no valsts budžeta.
72,0 71,3 70,6 69,2 67,6 69,0 70,3 23,0 22,9 22,8 24,1 26,1 25,4 23,5 3,0 3,1 3,6 3,7 2,9 3,1 3,2 2,0 2,8 3,0 3,0 3,4 2,5 2,9 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Citi ienākumi Pašnodarbināto ienākumi Sociālie transferti Ienākumi no algota darba

4 Līdzīga sakarība ir arī vērojama, analizējot ienākumus pa mājsaimniecību tipiem: darbspējas vecuma personām (vecumā līdz 64 gadiem), kuras dzīvoja vienas, ienākumi no algota darba veidoja 84,2 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem, pāriem ar 1 bērnu – 83,6 % un pāriem ar 2 bērniem – 83,0 %. Savukārt ienākumi joprojām bija zemāki mājsaimniecībām, kuras vairāk ietekmēja pensijas, pabalsti u.c. budžeta maksājumi. Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem algota darba ienākumi veidoja tikai 71,4 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem, un ievērojamu daļu no šo mājsaimniecību ienākumiem veidoja sociālie transferti (14,9 %) un citi ienākumi, t.sk. palīdzība no citām mājsaimniecībām, alimenti no bijušā laulātā vai kopdzīves partnera u.c. maksājumi (9,1 %). Pāriem ar trim vai vairāk bērniem ienākumi no algota darba veidoja 71,9 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem un sociālie transferti – 19,5 %. Vientuļajiem senioriem (65 un vairāk gadi) lielāko daļu (80,2 %) no to rīcībā esošiem ienākumiem veidoja pensijas vai pabalsti jeb sociālie transferti un 16,9 % – ienākumi no algota darba.
Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu struktūra 2023. gadā pa kvintiļu grupām un mājsaimniecību tipiem (procentos)

PAVISAM Ienākumi no algota darba Sociālie transferti Pašnodarbināto ienākumi Citi
ienākumi Kvintiļu grupas

1. (trūcīgākās mājsaimniecības) 100 40,2 55,6 3,9 0,3

100 53,8 41,3 2,1 2,9 3. 100 65,3 29,0 2,9 2,9 4. 100 76,8 18,5 2,5 2,2 5. (turīgākās mājsaimniecības) 100 79,4 12,5 4,1 3,9 Mājsaimniecību tipi 1 persona (līdz 64 gadiem) 100 84,2 10,0 3,7 2,1 1 persona (65 gadi un vairāk) 100 16,9 80,2 0,5 2,3 Viens pieaugušais ar bērniem 100 71,4 14,9 4,6 9,1 Pāris ar 1 bērnu 100 83,6 11,6 3,4 1,4 Pāris ar 2 bērniem 100 83,0 10,9 3,4 2,7 Pāris ar 3 vai vairāk bērniem 100 71,9 19,5 5,8 2,8  Oficiālās statistikas portāls [MIS020]. 2023. gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija vidēji 291 eiro mēnesī, turpretī visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) – vidēji 1 860 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 527 eiro mēnesī (otrajā kvintiļu grupā) līdz 994 eiro mēnesī (ceturtajā kvintiļu grupā).
Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pa kvintiļu grupām 2023. gadā  Oficiālās statistikas portāls [MIS060]. 291 527 713 994 1 860 11,3 14,4 14,2 14,4 16,8

1. (trūcīgākās mājsaimniecības)
5. (turīgākās mājsaimniecības) Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2023. gadā, eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī Izmaiņas, % pret 2022. gadu

5 Aplūkojot ienākumu sadalījumu kvintiļu grupās, var secināt, ka nevienai no vistrūcīgākajām (pirmās kvintiļu grupas) mājsaimniecībām ienākumi nebija augstāki par 442 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, otrās kvintiļu grupas mājsaimniecībām ienākumi svārstījās no 442 līdz 609 eiro mēnesī , trešās kvintiļu grupas mājsaimniecībām – no 609 līdz 832 eiro mēnesī, ceturtās – no 832 līdz 1 206 eiro mēnesī. Savukārt turīgāko (piektās kvintiļu grupas) mājsaimniecību ienākumi nebija zem 1 206 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Zemākā un augstākā mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu robeža pa kvintiļu grupām 2023. gadā (eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)  Oficiālās statistikas portāls [MIS060]. Minimālo ienākumu līmenis

Lai atbalstītu iedzīvotājus ar viszemākajiem ienākumiem un noteiktu zemāko summu dažādiem valsts un pašvaldību sociāl ajiem pabalstiem un minimālajām pensijām , kā atskaites punkts tiek noteikts minimālo ienākumu līmenis. Tas ir statistisks rādītājs un tiek aprēķināts 40 % apmērā no rīcībā esošo ienākumu mediānas, piemērojot ekvivalences skalu 1 (pirmajai vai vienīgai personai mājsaimniecībā) un 0,7 (visām pārējām personām mājsaimniecībā). Minimālo ienākumu reforma tika pilnībā ieviesta 2023. gadā, kā rezultātā no minimālo ienākumu mediānas
tiek aprēķināti visi minimālie ienākumi (valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, minimālās pensijas, garantētā minimālā ienākuma pabalsts, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņi, pabalsti pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušaj am bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes (institūcijā, audžuģimenē vai pie aizbildņa) beigšanās. 1
Pēdējos gados samazinās iedzīvotāju īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa. 202 3. gadā zem minimālā ienākumu līmeņa bija 7,6 % iedzīvotāju, kas ir zemākais līdz šim reģistrētais rādītājs.

1 Labklājības ministrijas tīmekļvietnes sadaļā “Minimālo ienākumu līmenis”. ... 442,34 609,46 832,37 1 206,47 442,33 609,45 832,36 1 206,46 ... 0 300 600 900 1 200 1 500

1. (trūcīgākās mājsaimniecības)

2. 3. 4. 5. (turīgākās mājsaimniecības) Zemākā robeža Augstākā robeža 6 Minimālo ienākumu apmērs un iedzīvotāju īpatsvars ar ienākumiem zem minimālā ienākumu līmeņa 2017. – 2023. gadā  Oficiālās statistikas portāls [NNM010 un NNM020].

3. IENĀKUMU NEVIENLĪDZĪBAS RĀDĪTĀJI Dati liecina, ka Latvijā saglabājas ļoti augsta ienākumu nevienlīdzība. 2023. gadā visturīgāko (piektās kvintiļu grupas) iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko (pirmās kvintiļu grupas) iedzīvotāju ienākumi (2022. gadā šī attiecība bija 6,2). Savukārt Džini koeficients 2023. gadā bija 34,2 % (2022. gadā – 34,0 %). Ienākumu nevienlīdzības indikatori 2017.–2023. gadā  Oficiālās statistikas portāls [NNI020 un NNI030]. Arī salīdzinot ar ES dalībvalstīm, Latvija ir starp valstīm ar augstāko ienākumu nevienlīdzību. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā un Lietuvā bija otrs augstākais ienākumu kvintiļu attiecības indekss (6,3). Augstāks ienākumu kvintiļu attiecības indekss bija tikai Bulgārijā (6,6). Savukārt Džini koeficienta vērtība bija trešā augstākā ES. 2023. gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (37,2%) un Lietuvā (35,7 %). 8,9 7,9 7,8 7,7 7,9 7,8 7,6 198 218 233 251 274 302 340 0 50 100 150 200 250 300 350 400 0 2 4 6 8 10 12 14 16 18 20 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Iedzīvotāju īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa (%) Minimālo ienākumu līmenis vienas personas mājsaimniecībai (eiro mēnesī) 35,6 35,2 34,5 35,7 34,3 34,0 34,2 6,8 6,5 6,3 6,6 6,3 6,2 6,3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 10 15 20 25 30 35 40 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Džini koeficients, % S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss 7 Ienākumu nevienlīdzības indikatori ES dalībvalstīs 2023. gadā Džini koeficients (%)

S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss Bulgārija 37,2

Bulgārija 6,6 Lietuva 35,7

Lietuva 6,3 Latvija 34,2 1

Latvija 6,3 1 Portugāle 33,7

Rumānija 5,8 Malta 33,0

Portugāle 5,6 Igaunija 31,8

Spānija 5,5 Grieķija 31,8

Igaunija 5,4 Spānija 31,5

Malta 5,3 Itālija 31,5

Grieķija 5,3 Rumānija 31,0

Itālija 5,3 Luksemburga 30,6

Horvātija 4,9 2 Francija 29,7

Luksemburga 4,8 Horvātija 29,7 2

Zviedrija 4,7 ES-27 29,6

ES-27
4,7 Kipra 29,6

Francija 4,6 Zviedrija 29,5

Ungārija 4,5 Vācija 29,4

Vācija 4,4 Ungārija 29,0

Austrija 4,3 Dānija 28,2

Kipra 4,3 Austrija 28,1

Dānija 4,2 Īrija 27,4

Polija 4,1 Polija 27,0

Nīderlande 3,9 Somija 26,6

Īrija 3,9 Nīderlande 26,5

Somija 3,8 Čehija 24,4

Slovākija 3,6 Beļģija 24,2

Čehija 3,4 Slovēnija 23,4

Beļģija 3,4 Slovākija 21,6

Slovēnija 3,3  Eurostat [ILC_DI12] 05.10.2024.

 Eurostat [ILC_DI11] 07.12.2024.

1 Provizoriskie 2024. gada apsekojuma dati. 2 Pārrāvums laikrindā.