2026 26-002-000 Informatīvais apskats
MĀJSAIMNIECĪBU RĪCĪBĀ ESOŠIE IENĀKUMI LATVIJĀ 2024. GADĀ
Informatīvajā apskatā apkopoti dati par iedzīvotāju ienākumiem, kas iegūti 2025. gada aptaujā “Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” (angļu valodā European Union Statistics on Income and Living Conditions – saīsināti EU-SILC). Šī aptauja katru gadu tiek veikta visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, un tajā tiek iegūta plaša informācija par iedzīvotāju dzīves apstākļiem (ienākumiem, mājokli, nodarbinātību, veselību u.c.). Latvijā šo aptauju veic Centrālā statistikas pārvalde.
- MĀJSAIMNIECĪBU RĪCĪBĀ ESOŠIE IENĀKUMI Aptaujas dati liecina, ka 2024. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2023. gadu, pieauga par 12,0 %, sasniedzot 950 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī . Ienākumu pieauguma temps ir bijis nedaudz lēnāks nekā 2023. gadā, kad bija 14,6 % kāpums. Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi (neto) Latvijā 2014.–2024. gadā (eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī) Oficiālās statistikas portāls [MIS010].
- gadā visaugstākie ienākumi bija darbspējas vecuma (līdz 64 gadiem) iedzīvotājiem, kuri dzīvo vieni. Viņu ienākumi sasniedza 1 256 eiro mēnesī. Savukārt zemāki ienākumi bija mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem (701 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī) un pāriem ar trim vai vairāk bērniem (761 eiro mēnesī).
387 417 437
489
546
583
630
678
740
848
950
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Lîdzfinansç
Eiropas Savienîba
2
Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi dažāda demogrāfiskā tipa mājsaimniecībās 2024. gadā
(eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)
Oficiālās statistikas portāls [MIS020 un MIS050].
Dati liecina, ka augstākus ienākumus spēj nodrošināt iedzīvotāji ar augstāko izglītību un algotu darbu
strādājošie. Mājsaimniecībām, kuru galvenajam ienākumu guvējam bija augstākā izglītība, ienākumi uz vienu
mājsaimniecības locekli sasniedza 1 213 eiro mēnesī 2024. gadā, un mājsaimniecībām, kuru galven ā pelnītāja
izglītība nebija augstāka par pamatskolas izglītību, – vien 654 eiro mēnesī.
Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pēc to galvenā pelnītāja (16–64 gadi) izglītības līmeņa
2024. gadā
(eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)
Oficiālās statistikas portāls [MIS020].
Mājsaimniecībām, kuru galvenais pelnītājs bija algotu darbu strādājošais, ienākumi 2024. gadā sasniedza
1 067 eiro uz mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt mājsaimniecībām, kuru galvenais ienākumu guvējs bija
bezdarbnieks vai pensionārs, ienākumi uz vie nu mājsaimniecības locekli bija vien attiecīgi 435 eiro un 625 eiro
mēnesī.
950
1 256
799
1 300
843
701
1 044
952
761
Vidēji valstī
1 persona (līdz 64 gadiem)
1 persona (65 gadi un vairāk)
2 pieaugušie (abi jaunāki par 65
gadiem)
2 pieaugušie (vismaz vienam ir
65 vai vairāk gadi)
Viens pieaugušais ar bērniem
Pāris ar 1 bērnu
Pāris ar 2 bērniem
Pāris ar 3 vai vairāk bērniem
1 213
820
654
Augstākā izglītība
Vidējā izglītība
Pamatskolas izglītība vai zemāka
3
Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pēc to galvenā pelnītāja (16–64 gadi) ekonomiskās
aktivitātes statusa 2024. gadā
(eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)
Oficiālās statistikas portāls [MIS020].
2024. gadā ienākumi no algota darba veidoja 68,2 % no kopējiem mājsaimniecību rīcībā esošajiem
ienākumiem, bet sociālie transferti (pensijas, pabalsti u.c. budžeta maksājumi) – 22,2 %. Citi ienākumi veidoja
6,6 % no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem: 5,4 % – ienākumi no īpašuma (t.sk. ienākumi no īpašuma
izīrēšanas, noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām, pensijas no 3. pensiju līmeņa u.c.) un 1,2 % – privātie
transferti (palīdzība no citām mājsaimniecībām, t.sk. bijušā kopdzīves partnera, laulātā).
Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu struktūra 2018.–2024. 1 gadā
(procentos)
Oficiālās statistikas portāls [MIS020].
Algotā darba ienākumu summas palielinājās par 8,6 %, un 2024. gadā tās sasniedza 647 eiro uz vienu
mājsaimniecības locekli mēnesī (2023. gadā – 596 eiro mēnesī). Savukārt sociālie transferti (pensijas, pabalsti
u.c. budžeta maksājumi) palielinājās vien par 5,5 % (no 200 eiro 2023. gadā līdz 211 eiro mēnesī 2024. gadā).
1 Sākot ar 2024. gadu, mainīta datu iegūšanas metodoloģija ienākumiem no īpašuma, kas ir daļa no “citiem ienākumiem”, tāpēc ir pārrāvums laikrindā, jo tas ietekmē datu salīdzināmību ar iepriekšējiem gadiem. 1 067 1 022 435 625 456 Algotu darbu strādājošie Pašnodarbinātie Bezdarbnieki Pensionāri Citi 71,3 70,6 69,2 67,6 69,0 70,3 68,2 22,9 22,8 24,1 26,1 25,4 23,5 22,2 3,1 3,6 3,7 2,9 3,1 3,2 3,2 2,8 3,0 3,0 3,4 2,5 2,9 6,6 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 Citi ienākumi Pašnodarbināto ienākumi Sociālie transferti Ienākumi no algota darba
4 Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu sastāvs 2018.–2024. gadā (eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024
Rīcībā esošie ienākumi, pavisam
545,87
582,82
630,04
677,97
739,90
847,78
949,72
Ienākumi no algota darba
388,98
411,50
436,21
458,19
510,81
595,94
647,38
Saņemtie sociālie transferti
125,02
132,88
151,64
176,97
188,03
199,65
210,58
Saņemtie privātie transferti
7,72
8,15
7,45
8,39
7,71
7,83
11,33
Pašnodarbināto ienākumi
16,87
20,86
23,22
19,70
22,60
27,40
30,02
Ienākumi no īpašuma
10,40
11,59
14,31
16,87
13,66
17,80
51,02 1
Citi ienākumi
0,40
0,27
0,16
0,24
0,10
0,18
0,52
Rīcībā esošo ienākumu samazinošie
izdevumi
-3,53
-2,43
-2,96
-2,40
-3,00
-1,04
-1,13
Oficiālās statistikas portāls [MIS020].
Turīgākajām (piektās un ceturtās kvintiļu grupas) mājsaimniecībām ienākumi no algota darba veidoja 74,0 %
un
76,0 %
no
to
rīcībā
esošajiem
ienākumiem,
savukārt
trūcīgākajām
(pirmās
kvintiļu
grupas)
mājsaimniecībām – tikai 40,3 %. Turklāt vairāk nekā pusi (51,8 %) no trūcīgāko (pirmās kvintiļu grupas)
mājsaimniecību ienākumiem veidoja sociālie transferti – pabalsti, pensijas u.c. maksājumi no valsts budžeta.
Līdzīga sakarība ir arī vērojama, analizējot mājsaimniecību ienākumus pēc to demogrāfiskā tipa un galvenā
pelnītāja (16–64 gadi) ekonomiskās aktivitātes statusa un izglītības līmeņa. Darbspējas vecuma personām (līdz
64 gadiem), kuras dzīvoja vienas, algota darba ienākumi veidoja 82,5 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem.
Mājsaimniecībās, kuru galvenais pelnītājs bija algotu darbu strādājošais, 79,9 % no ienākumiem tika gūti no
algota darba, bet mājsaimniecībās, kuru galvenajam pelnītājam bija augstākā izglītība, – 80,7 % no ienākumiem.
Savukārt mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem vairāk paļāvās uz sociālajiem transfertiem. Mājsaimniecībām
ar vienu pieaugušo un bērniem algota darba ienākumi veidoja tikai 71,5 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem,
un ievērojamu daļu no šo mājsaimniecību ienākumiem veidoja sociālie transferti (14,3 %) un citi ienākumi, t.sk.
palīdzība no citām mājsaimniecībām, alimenti no bijušā laulātā vai kopdzīves partnera u.c. maksājumi (8,8 %).
Pāriem ar trim vai vairāk bērniem ienākumi no algota darba veidoja 66,4 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem
un sociālie transferti – 17,7 % no ienākumiem. Vientuļajiem senioriem (65 un vairāk gadi) lielāko daļu (74,8 %)
no to rīcībā esošiem ienākumiem veidoja pensijas vai pabalsti jeb sociālie transferti un 17,1 % – ienākumi no
algota darba.
Mājsaimniecībās, kuru galvenais pelnītājs bija pašnodarbinātā persona, ievērojamu daļu (17,7 %) no
ienākumiem veidoja ienākumi no īpašuma (t.i., ienākumi no īpašuma izīrēšanas, no noguldījumu procentiem,
dividendēm, akcijām, pensijas no privātiem pensiju fondiem (3. līmeņa) u.c.). Tāpat ienākumi no īpašuma veidoja
salīdzinoši lielu daļu (11,3 %) no turīgāko (piektās kvintiļu grupas) mājsaimniecību ienākumiem, pāriem ar trim
vai vairāk bērniem (11,3 %) un to mājsaimniecību ienākumiem, kuru galvenajam pelnītājam bija augstākā
izglītība (6,4 %). Tas norāda uz šo mājsaimniecību augsto finanšu pratību, uzņēmību un radošumu – spēju plānot
un pārvaldīt savas finanses, kā arī spēju rīkoties ar savu īpašumu, lai no tā gūtu papildu ienākumus.
1 Sākot ar 2024. gadu, mainīta datu iegūšanas metodoloģija ienākumiem no īpašuma, tāpēc ir pārrāvums laikrindā, jo tas ietekmē datu salīdzināmību ar iepriekšējiem gadiem.
5
Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu struktūra 2024. gadā
(procentos)
PAVISAM
Ienākumi
no algota
darba
Sociālie
transferti
Pašnodar-
bināto
ienākumi
Ienākumi
no īpašuma
Citi
ienākumi
Kvintiļu grupas
- (trūcīgākās mājsaimniecības) 100 40,3 51,8 4,6 1,0 2,4
100
49,6
43,2
3,3
0,8
3,1
3.
100
67,0
26,8
2,8
1,2
2,1
4.
100
76,0
17,8
2,8
2,0
1,4
5. (turīgākās mājsaimniecības)
100
74,0
11,7
3,3
11,3
-0,3
Mājsaimniecības tips
1 persona (līdz 64 gadiem)
100
82,5
9,7
4,1
4,0
-0,3
1 persona (65 gadi un vairāk)
100
17,1
74,8
0,8
5,6
1,8
Viens pieaugušais ar bērniem
100
71,5
14,3
3,4
2,1
8,8
Pāris ar 1 bērnu
100
83,8
10,2
3,0
2,2
0,8
Pāris ar 2 bērniem
100
80,7
11,0
2,3
4,8
1,1
Pāris ar 3 vai vairāk bērniem
100
66,4
17,7
3,9
11,3
0,7
Galvenā pelnītāja (16 līdz 64 gadi) ekonomiskās aktivitātes statuss
Algotu darbu strādājošie
100
79,9
13,5
1,5
4,0
1,1
Pašnodarbinātie
100
42,7
10,8
30,2
17,7
-1,4
Bezdarbnieki
100
46,2
44,7
2,5
2,1
4,5
Pensionāri
100
6,8
86,3
0,5
5,0
1,4
Citi
100
22,5
52,0
3,3
14,1
8,1
Galvenā pelnītāja (16 līdz 64 gadi) izglītības līmenis
Augstākā izglītība
100
80,7
9,1
3,5
6,4
0,4
Vidējā izglītība
100
73,7
15,9
4,2
3,9
2,3
Pamatskolas izglītība vai zemāka
100
71,0
21,8
2,4
2,3
2,5
Oficiālās statistikas portāls [MIS020].
2024. gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā) ienākumi uz vienu mājsaimniecības
locekli bija vidēji 317 eiro mēnesī, turpretī visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) – vidēji
2 084 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 569 eiro mēnesī (otrajā kvintiļu
grupā) līdz 1 094 eiro mēnesī (ceturtajā kvintiļu grupā).
Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pa kvintiļu grupām 2024. gadā
(eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)
Oficiālās statistikas portāls [MIS060]. 317 569 781 1 094 2 084
- (trūcīgākās mājsaimniecības)
- (turīgākās mājsaimniecības)
6 Aplūkojot ienākumu sadalījumu kvintiļu grupās, var secināt, ka nevienai no vistrūcīgākajām (pirmās kvintiļu grupas) mājsaimniecībām ienākumi nebija augstāki par 474 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, otrās kvintiļu grupas mājsaimniecībām ienākumi svārstījās no 474 līdz 660 eiro mēnesī , trešās kvintiļu grupas mājsaimniecībām – no 660 līdz 910 eiro mēnesī un ceturtās kvintiļu grupas mājsaimniecībām – no 910 līdz 1 327 eiro mēnesī. Savukārt turīgāko (piektās kvintiļu grupas) mājsaimniecību ienākumi nebija zem 1 327 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Zemākā un augstākā mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu robeža pa kvintiļu grupām 2024. gadā (eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī) Oficiālās statistikas portāls [MIS060]. Minimālo ienākumu līmenis
Lai atbalstītu iedzīvotājus ar viszemākajiem ienākumiem un noteiktu zemāko summu dažādiem valsts un
pašvaldību sociāl ajiem pabalstiem un minimālajām pensijām , kā atskaites punkts tiek noteikts minimālo
ienākumu līmenis. Tas ir statistisks rādītājs un tiek aprēķināts 40 % apmērā no rīcībā esošo ienākumu mediānas,
piemērojot ekvivalences skalu 1 (pirmajai vai vienīgai personai mājsaimniecībā) un 0,7 (visām pārējām personām
mājsaimniecībā).
Minimālo ienākumu reforma tika pilnībā ieviesta 2023. gadā, kā rezultātā no minimālo ienākumu mediānas
tiek aprēķināti visi minimālie ienākumi (valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, minimālās pensijas, garantētā
minimālā ienākuma pabalsts, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņi, pabalsti
pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušaj am bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes
(institūcijā, audžuģimenē vai pie aizbildņa) beigšanās1.
Kaut arī pēdējo gadu laikā iedzīvotāju īpatsvars ar ienākumiem zem minimālā ienākumu līmeņa svārstījās no
7,6 % līdz 7,9 %, 2024. gadā tas kāpa un sasniedza 8,3 %. Šis ir augstākais rādītājs kopš 2018. gada.
1 Labklājības ministrijas tīmekļvietnes sadaļā “Minimālo ienākumu līmenis”. ... 474,40 660,20 909,86 1 327,39 474,39 660,19 909,85 1 327,38 ... 0 300 600 900 1 200 1 500
-
(trūcīgākās mājsaimniecības)
-
-
-
- (turīgākās mājsaimniecības) Zemākā robeža Augstākā robeža 7 Minimālo ienākumu apmērs un iedzīvotāju īpatsvars ar ienākumiem zem minimālā ienākumu līmeņa 2018.–2024. gadā Oficiālās statistikas portāls [NNM010 un NNM020].
-
-
-
IENĀKUMU NEVIENLĪDZĪBAS RĀDĪTĀJI Dati liecina, ka Latvijā ir ļoti augsta ienākumu nevienlīdzība. 2024. gadā visturīgāko (piektās kvintiļu grupas) iedzīvotāju ienākumi bija 6, 7 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko (pirmās kvintiļu grupas) iedzīvotāju ienākumi
(2023. gadā šī attiecība bija 6,3). Savukārt Džini koeficients 2024. gadā bija 35,6 % (2023. gadā – 34,2 %). Šie ir augstākie reģistrētie ienākumu nevienlīdzības rādītāji pēdējo gadu laikā. Ienākumu nevienlīdzības indikatori 2018.–2024. gadā Oficiālās statistikas portāls [NNI020 un NNI030]. 7,9 7,8 7,7 7,9 7,8 7,6 8,3 218 233 251 274 302 340 377 0 50 100 150 200 250 300 350 400 0 2 4 6 8 10 12 14 16 18 20 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 Iedzīvotāju īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa (%) Minimālo ienākumu līmenis vienas personas mājsaimniecībai (eiro mēnesī) 35,2 34,5 35,7 34,3 34,0 34,2 35,6 6,5 6,3 6,6 6,3 6,2 6,3 6,7 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 10 15 20 25 30 35 40 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 Džini koeficients, % S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss
8
Arī salīdzinot ar ES dalībvalstīm, Latvija ir starp valstīm ar visaugstāko ienākumu nevienlīdzību. Pēc pēdējiem
pieejamiem datiem Latvijā bija otrs augstākais ienākumu kvintiļu attiecības indekss (6,7) un Džini koeficients
(35,6 %). Augstāki ienākumu nevienlīdzības rādītāji bija tikai Bulgārijā (ienākumu kvintiļu attiecības indekss –
7,0 un Džini koeficients – 38,4 %).
Ienākumu nevienlīdzības indikatori ES dalībvalstīs 2024. gadā
Džini koeficients (%)
S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss Bulgārija 38,4
Bulgārija 7,0 Latvija 35,6 1
Latvija 6,7 1 Lietuva 35,3 2
Lietuva 6,5 2 Itālija 32,2
Itālija 5,5 Portugāle 31,9
Spānija 5,4 Grieķija 31,8
Grieķija 5,3 Spānija 31,2
Portugāle 5,2 Igaunija 30,9 3
Igaunija 5,1 3 Malta 30,8
Horvātija 5,0 4 Kipra 30,1
Malta 4,9 Luksemburga 30,1
Luksemburga 4,7 Francija 30,0
ES-27 4,7 Horvātija 29,8 4
Francija 4,7 Vācija 29,5
Rumānija 4,6 ES-27 29,4
Vācija 4,5 Dānija 28,6
Kipra 4,4 Austrija 28,4
Ungārija 4,4 Ungārija 28,0
Austrija 4,3 Rumānija 28,0
Zviedrija 4,3 Zviedrija 27,6
Dānija 4,2 Īrija 26,4
Polija 3,9 Somija 26,1
Īrija 3,7 Polija 26,0
Somija 3,7 Nīderlande 25,9
Nīderlande 3,7 Beļģija 24,6
Beļģija 3,5 Slovēnija 23,8
Slovēnija 3,4 Čehija 23,7
Čehija 3,3 Slovākija 21,7
Slovākija 3,3 Eurostat [ILC_DI12] 23.12.2025.
Eurostat [ILC_DI11] 23.12.2025.
1 Provizoriskie 2025. gada apsekojuma dati. 2 Provizoriskie 2024. gada apsekojuma dati. 3 2025. gada apsekojuma dati. 4 Pārrāvums laikrindā.