2026 26-001-000 Informatīvais apskats
NABADZĪBAS RISKS UN SOCIĀLĀ ATSTUMTĪBA LATVIJĀ
- gada EU-SILC apsekojuma rezultāti
Informatīvajā apskatā ir aplūkoti indikatori, kas raksturo nabadzību un sociālo atstumtību Latvijā un Eiropas
Savienībā (ES). Šie indikatori tiek izmantoti kā mērķa rādītāji nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai
dažādos starptautisk os un Latvijas dokumentos : stratēģija „Eiropa 20 30”, ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi,
Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2021.–2027. gadam (NAP 2027) un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija
līdz 2030. gadam (Latvija 2030).
Datu avots indikatoru aprēķināšanai ir apsekojums “Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” (angļu
valodā European Union Statistics on Income and Living Conditions – saīsināti EU-SILC). Šis apsekojums katru gadu pēc vienotas metodoloģijas tiek veikts visās ES dalībvalstīs. Tajā tiek iegūta plaša informācija par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem (mājokli, nodarbinātību, veselību u.c.), t.sk. rādītāji, kas raksturo nabadzības risku un sociālo atstumtību. - NABADZĪBAS VAI SOCIĀLĀS ATSTUMTĪBAS RISKS
- gadā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam Latvijā bija pakļauti 2 4,7 % jeb 454 tūkstoši
iedzīvotāju, kas ir gandrīz tikpat, cik 2023. gadā, kad šādu iedzīvotāju bija 24,3 % jeb 449 tūkstoši.
Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits un viņu procentuālais īpatsvars no iedzīvotāju kopskaita 2016.–2024. gadā1 Eurostat [ILC_PEPS01N] 23.12.2025. CSP provizoriskie 2025. gada apsekojuma dati.
1 Eurostat publicē datus ar atsauci uz apsekojuma norises periodu, bet Centrālā statistikas pārvalde (CSP) – uz ienākumu
pārskata periodu, t.i., iepriekšējo kalendāro gadu, tādējādi veidojas gada nobīde Eurostat un CSP publicētajos datos.
CSP apkopotos ienākumu datus par 202 4. gadu Eurostat publicēs kā 2025. gada datus, atsaucoties uz apsekojuma norises
gadu.
28,5 28,4 26,7 25,1 26,1 26,0 25,6 24,3 24,7
548 543 506 473 488 482 476 449 454
100
200
300
400
500
600
700
800
900
10
20
30
40
50
60
70
80
90
2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
tūkst. iedzīvotāju
%
īpatsvars no iedzīvotāju kopskaita, % tūkst. iedzīvotāju
Lîdzfinansç
Eiropas Savienîba
2
Kaut arī kopš 201 6. gada nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir
samazinājies par 3,8 procentpunktiem, starp visām ES dalībvalstīm Latvijā joprojām šis rādītājs ir viens no
augstākajiem.
Jaunākie pieejamie dati liecina, ka starp visām ES dalībvalstīm Latvijā bija sestais augstākais nabadzības vai
sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars . Sliktāka situācija bija Bulgārijā, kur nabadzības vai
sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija 30,3 %, Rumānijā – 27,9 %, Grieķijā – 26,9 %,
kā arī Spānijā un Lietuvā – 25,8 %. Vismazākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Čehijā
(11,3 %) un Slovēnijā (14,4 %).
Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ES dalībvalstīs
2024. gadā2
(procentos)
Eurostat [ILC_PEPS01N] 23.12.2025.
CSP provizoriskie 2025. gada apsekojuma dati.
2. NABADZĪBAS VAI SOCIĀLĀS ATSTUMTĪBAS RISKA DIMENSIJAS
Nabadzības un sociālās atstumtības riska mazināšana ir viens no galvenajiem ES mērķiem. Tas nosprausts
stratēģijā “Eiropa 2020” un turpināts 2021. gada 4. martā Eiropas Komisijas publicētajā Eiropas sociālo tiesību
pīlāra Rīcības plān ā. Viens no galvenajiem Rīcības plānā nospraustajiem mērķiem ir samazināt nabadzības vai
sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu par vismaz 15 miljoniem no 2019. līdz 2030. gadam un
vismaz 5 miljoniem no šiem iedzīvotājiem vajadzētu būt bērniem3. Atbilstoši atjaunotajam nabadzības un sociālās
atstumtības riska rādītājam 2019. gadā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam bija pakļauti 92,2 miljoni ES
iedzīvotāju, no kuriem 1 8,4 miljoni bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. 2024. gadā nabadzības vai sociālās
atstumtības riskam pakļauto skaits sasniedza 93,3 miljonus iedzīvotāju visā ES, tai skaitā 19,5 miljoni bija bērni
vecumā līdz 17 gadiem4.
Sākot ar 2021. gadu, nabadzības vai sociālās atstumtības risku veido šādi rādītāji:
- nabadzības riska indekss (pēc sociāliem transfertiem),
- dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība,
- ļoti zema darba intensitāte. Iedzīvotājs tiek uzskatīts par pakļautu nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, ja viņam piemīt kaut viens no iepriekš minētajiem rādītājiem (rādītāju skaidrojumu skatīt publikācijas noslēgumā sadaļā “Metodoloģiskie paskaidrojumi”).
2 Latvijas dati attiecas uz 20 25. gada apsekojuma provizoriskajiem rezultātiem, Igaunijas dati – uz 2025. gada apsekojuma
rezultātiem, pārējo ES dalībvalstu dati – uz 2024. gada apsekojuma rezultātiem. Horvātijas datos ir pārrāvums laikrindā,
Lietuvas dati ir provizoriski.
3 Publikācija Improving the understanding of poverty and social exclusion in Europe. Edited by Anne-Catherine Guio, Eric Marlier
and Brian Nolan. Edition 2021.
4 Eurostat [ILC_PEPS01N] 23.12.2025.
11,3
14,4
15,4
16,0
16,8
16,9
17,1
17,1
17,5
18,0
18,3
18,3
19,3
19,7
19,7
20,0
20,5
21,0
21,1
21,7
21,8
23,1
24,7
25,8
25,8
26,9
27,9
30,3
3
2.1. NABADZĪBAS RISKS
2024. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 22,0 % jeb 404 tūkstoši iedzīvotāju. Šo iedzīvotāju ekvivalentie
rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa, kas 2024. gadā bija 699 eiro mēnesī.
Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits un īpatsvars no iedzīvotāju kopskaita
2016.–2024. gadā
Eurostat [ilc_li02] 23.12.2025.
CSP provizoriskie 2025. gada apsekojuma dati.
Nabadzības riska slieksnis pieauga no 641 eiro mēnesī 202 3. gadā līdz 699 eiro mēnesī 202 4. gadā.
Palielinoties iedzīvotāju ienākumiem, paaugstinājās arī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars.
Nabadzības riska slieksnis 2016.–2024. gadā
(eiro mēnesī)
Oficiālās statistikas portāls [NNR010].
2024. gadā nabadzības riskam vismazāk (14,7 %) bija pakļauti bērni vecumā līdz 17 gadiem un aktīvās
darbspējas vecuma iedzīvotāji: 16,6 % 18 –24 gadu s veci jaunieši un 13,8 % 25 –49 gadus veci iedzīvotāji.
Nabadzības risks bija augsts (24,5 %) pirmspensijas (55 līdz 64 gadi) vecuma iedzīvotājiem. Turklāt starp 60 līdz
64 gadus veciem iedzīvotājiem nabadzības riskam bija pakļauts katrs ceturtais jeb 25,5 %. Savukārt starp vecākā
gadagājuma (vismaz 65 gadu vecuma) iedzīvotājiem nabadzības riskam bija pakļauti 41,7 %.
22,1 23,3 22,9 21,6 23,4 22,5 22,5 21,6 22,0
425
446 434
407
439
418 419
399 404
100
150
200
250
300
350
400
450
500
10
15
20
25
30
35
40
45
50
2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
tūkst. iedzīvotāju
%
īpatsvars no iedzīvotāju kopskaita, % tūkst. iedzīvotāju
318 330 367 409 441 472 513
563
641
699668 694
770
860
927
991
1 077
1 182
1 346
1 468
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Vienas personas mājsaimniecība
Mājsaimniecība ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam
4
Nabadzības riska indekss pa vecuma grupām 2016.–2024. gadā
(procentos)
Vecuma grupa
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024
0–17 gadi
18,4
17,5
14,5
15,8
16,9
16,2
16,1
15,5
14,7
18–24 gadi
16,1
19,6
16,4
18,2
18,1
19,7
18,6
15,5
16,6
25–49 gadi
14,6
13,8
12,8
13,6
14,7
14,9
15,6
13,8
13,8
50–64 gadi
22,7
23,8
24,6
22,0
24,0
23,5
23,2
21,1
22,7
65+ gadi
39,9
45,7
47,9
40,9
44,6
40,5
40,1
41,4
41,7
18+ gadi
22,9
24,7
24,8
23,0
25,0
24,1
24,2
23,1
23,8
0–64 gadi
17,7
17,7
16,6
16,7
17,9
17,8
17,9
16,3
16,6
18–64 gadi
17,5
17,8
17,2
16,9
18,3
18,4
18,6
16,6
17,2
Oficiālās statistikas portāls [NNR020].
Analizējot datus pēc iedzīvotāju (vismaz 18 gadu vecuma) sociālekonomiskā statusa, var secināt, ka
2024. gadā visvairāk (56,5 %) nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki. Būtiska loma nabadzības riska
mazināšanā ir iedzīvotāju izglītības līmenim. 2024. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 43,7 % iedzīvotāju, kuru
izglītība nebija augstāka par pamatskolas izglītību, savukārt starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību nabadzības
riskam bija pakļauti 11,9 %.
Nabadzības riska indekss atsevišķās iedzīvotāju (vecumā no 18 gadiem)
sociālekonomiskajās grupās
(procentos)
Oficiālās statistikas portāls [NNR030].
Valsts atbalsts (pabalsti, pensijas, atbalsts ģimenēm ar bērniem) nodrošināja stabilu un nemainīgu situāciju
mazāk aizsargātākajām iedzīvotāju grupām. Šiem iedzīvotājiem nabadzības risks nav būtiski mainījies.
2024. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 63,2 % vecākā gadagājuma iedzīvotāju, kuri dzīvoja vieni
(2023. gadā – 66,3 %). No mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un apgādībā esošiem bērniem nabadzības
riskam bija pakļauti 28,7 % mājsaimniecību (2023. gadā – 30,4 %). Tāpat nabadzības risks bija augsts
iedzīvotājiem vecumā līdz 64 gadiem, kuri dzīvoja vieni (31,0 % 2024. gadā un 28,6 % 2023. gadā). Viņu
ienākumus lielākoties veidoja no algota darba gūtie ienākumi. Savukārt vismazākais nabadzības risks bija
mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem apgādībā esošiem bērniem (7,0 % 2024. gadā un 9,1 %
2023. gadā) un mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un vienu apgādībā esošu bērnu (9,8 % 2024. gadā
un 12,2 % 2023. gadā).
8,8 9,8 9,2 9,2 8,2 8,7 43,7 50,9 47,3 46,5 48,7 49,3 56,5 46,8 56,6 53,9 57,6 56,5 2016 2020 2021 2022 2023 2024 Nodarbinātie Pensionāri Bezdarbnieki
5 Nabadzības riska indekss dažāda demogrāfiskā tipa mājsaimniecībās 2016.–2024. gadā (procentos) Mājsaimniecības tips 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 Vienas personas mājsaimniecība 54,9 52,6 52,6 49,1 53,4 47,1 48,5 47,1 47,6 viena persona līdz 64 gadiem 34,9 31,0 31,7 30,0 35,1 28,9 29,8 28,6 31,0 viena persona vecumā no 65 gadiem 72,8 74,0 74,9 71,7 73,6 68,4 67,8 66,3 63,2 Viens pieaugušais ar apgādībā esošiem bērniem 34,3 32,6 26,2 30,6 37,4 29,4 29,6 30,4 28,7 Divi pieaugušie bez apgādībā esošiem bērniem 21,3 24,9 25,5 21,8 23,1 22,8 20,7 21,3 22,4 Divi pieaugušie ar vienu apgādībā esošu bērnu 13,4 12,1 16,2 12,2 12,6 15,1 10,2 12,2 9,8 Divi pieaugušie ar diviem apgādībā esošiem bērniem 14,4 10,2 11,1 12,8 11,7 12,1 11,8 9,1 7,0 Divi pieaugušie ar trim vai vairāk apgādībā esošiem bērniem 19,8 20,7 16,7 17,7 16,5 17,1 19,5 20,8 21,3 Oficiālās statistikas portāls [NNR040]. 2024. gadā sociālo transfertu, kas ietver gan valsts un pašvaldību mērķētu atbalstu, gan pensijas, kas veidojas no iedzīvotāju mūža laikā veiktajām sociālā nodokļa iemaksām, sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 16,9 procentpunktiem (2023. gadā attiecīgi par 16,2 procentpunktiem). Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nenodrošinot valsts un pašvaldību atbalstu, tai skaitā neizmaksājot vecuma pensijas, 2024. gadā nabadzības riskam būtu pakļauti 38,9 % iedzīvotāju. Vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 10,7 procentpunktiem (2023. gadā – 10,3 procentpunktiem). Sociālo transfertu ietekme uz nabadzības riska indeksu 2016.–2024. gadā (procentos)
Oficiālās statistikas portāls [NNR080].
2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 Nabadzības riska indekss, ieskaitot sociālos transfertus 22,1 23,3 22,9 21,6 23,4 22,5 22,5 21,6 22,0 Nabadzības riska indekss, ieskaitot vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, bet neieskaitot pārējos sociālos transfertus 28,3 28,8 29,9 28,2 30,6 30,0 29,4 27,5 28,2 Nabadzības riska indekss, neieskaitot nevienu no sociālajiem transfertiem 39,9 39,1 39,3 38,4 40,5 40,7 40,6 37,8 38,9 15 20 25 30 35 40 45
6
2.2. ĻOTI ZEMA DARBA INTENSITĀTE
Provizoriskie dati liecina, ka 2024. gadā 6,6 % iedzīvotāju (līdz 64 gadu vecumam) dzīvoja ļoti zemu darba
intensitāti strādājošās mājsaimniecībās (2023. gadā – 6,5 %). Zema darba intensitāte nozīmē, ka visas 18–64
gadus vecas personas (neieskaitot 18–24 gadus vecus studentus un skolēnus) mājsaimniecībā pēdējo 12 mēnešu
laikā nostrādāja mazāk par 20 % no pilna darba laika.
Iedzīvotāju īpatsvars, kas dzīvoja ļoti zemu darba intensitāti strādājošās mājsaimniecībās,
2016.–2024. gadā
(procentos)
Eurostat [ILC_LVHL11N] 23.12.2025.
CSP provizoriskie 2025. gada apsekojuma dati.
Gandrīz visās vecuma grupās ļoti zemas darba intensitātes mājsaimniecībās dzīvojošo īpatsvars saglabājās
bez izmaiņām. Savukārt 55 līdz 59 gadus veciem iedzīvotājiem tas samazinājās no 13,9 % 2023. gadā līdz 12,1 %
2024. gadā.
Iedzīvotāju īpatsvars, kas dzīvo ļoti zemu darba intensitāti strādājošās mājsaimniecībās,
pa vecuma grupām 2016.–2024. gadā
(procentos)
Vecuma grupa
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024
0–17 gadi
6,5
6,0
5,6
7,0
6,0
6,4
6,2
4,4
4,3
18–24 gadi
5,9
6,2
7,5
7,8
5,9
4,4
5,9
4,1
4,9
25–54 gadi
6,6
6,6
6,5
6,9
5,8
6,6
6,2
6,0
6,2
55–59 gadi
13,8
13,1
14,4
10,5
9,4
12,8
11,5
13,9
12,1
60–64 gadi
11,5
13,9
13,3
10,1
13,4
17,9
18,3
13,2
13,2
0–64 gadi
7,3
7,3
7,4
7,4
6,6
7,2
7,0
6,5
6,6
18–64 gadi
7,6
7,7
7,9
7,6
6,8
7,5
7,3
7,2
7,3
Eurostat [ILC_LVHL11N] 23.12.2025.
CSP provizoriskie 2025. gada apsekojuma dati.
7,3 7,3 7,4 7,4 6,6 7,2 7,0 6,5 6,6 6,5 6,0 5,6 7,0 6,0 6,4 6,2 4,4 4,3 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 Visi iedzīvotāji līdz 64 gadu vecumam Iedzīvotāji līdz 17 gadu vecumam