Iedz_Metodologija_LV_2026.pdf

Type: Document | Status: ready
← All sources

Centrālā statistikas pārvalde

Iedzīvotāju statistikas
sagatavošanas metode

Autori: Ieva Aināre, Mārtiņš Liberts, Baiba Zukula, Sigita Purona-Sida, Jeļena Vaļkovska, Bruno Opermanis, Aleksis Jurševskis, Kristīne Lece, Ance Ceriņa, Juris Breidaks, Jānis Jukāms,
Ruta Beināre, Sigita Meldere

Rīga 2026 2 Kopsavilkums 2011. gada tautas skaitīšanā noteica, ka Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits 2011. gada sākumā bija 2 074,6 tūkstoši , kas bija par aptuveni 7 % mazāk nekā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistrā 1 (2 228,0 tūkstoši). Tādēļ Centrālā statistikas pārvalde izstrādāj a metodi precīzākai iedzīvotāju statistikas sagatavošanai Latvijā, kas balstās uz statistisko klasifikāciju un migrācijas spoguļstatistiku. Metodes mērķis bija sadalīt reģistrā iekļautos iedzīvotājus divās klasēs – faktiski dzīvo Latvijā vai faktiski dzīvo ārzemēs. 2013. gadā izstādātās statistiskās klasifikācijas modelis tika izveidots, izmantojot loģistisk o regresiju. Metodē kā apmā cības dati tika izmantoti 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti , un šī metode iedzīvotāju statistikā tika lietota 2012.–2024. gadā. Tā kā 2021. gada tautas skaitīšana tika veikta no administratīvajiem datiem, nebija iespējams atjaunot apmācību kopu , tāpēc 2021. gadā tika sākts darbs pie jaunas metodes, kuras pamatā tiek izmantots SoL-logit modelis, kas ir neuzraudzīto mašīnmācīšanās modeļu klasei piederošs modelis , t.i., modeļa apmācīšanai netiek izmantoti marķēti vēsturiskie dati par personas statusu būt Latvijas pastāvīgam iedzīvotājam gada sākumā. Tādējādi, lai noteiktu, vai persona ir Latvijas patstāvīgais iedzīvotājs, kopš 2025. gada tiek izmantots SoL-logit modelis, un atbilstoši tam pārrēķināti arī dati par 2023. un 2024. gadu. 2025. gada 2. oktobrī veikti precizējumi 2. jūnijā publicētajos datos (par 2023., 2024. un 2025. gadu) par iedzīvotāju skaita novērtējumu – ārvalstu studenti iekļauti pastāvīgo iedzīvotāju skaita novērtējumā. Izvērtējot migrācijas plūsmu datu kvalitāti, datiem par 2026. gada 1. janvāri veikti precizējumi: pastāvīgo iedzīvotāju skaitam pievienoti trešo valstu pilsoņi, kuri mācās valsts augstskolās; nav iekļauti novērtējumā Latvijas valstspiederīgie – precēti vīrieši vecumā 48 – 64 gadi, kuriem nav aktivitāšu Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras , Nacionālā veselības dienesta datos un kuru laulātās nav iekļuvušas novērtējumā un k uriem nav Latvijā nepilngadīgu bērnu ; nav iekļautas novērtējumā Latvijas valstspiederīgās – precētas sievietes, kurām nav aktivitāšu Valsts ieņēmumu dienesta , V alsts sociālās apdrošināšanas aģentūras , Nacionālā veselības dienesta datos, kuru laulātajam nav derīga personas koda (ārzemnieks) un k urām nav Latvijā nepilngadīgu bērnu.

1 Līdz 01.07.2021. Iedzīvotāju reģistrs. 3 Saturs 1. Ievads ..........................................................................................................................................4 2. Definīcijas ...................................................................................................................................5 3. Datu avoti ....................................................................................................................................6 3.1. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde..............................................................................6 3.2. Citi administratīvie reģistri ................................................................................................8 3.3. CSP izveidotās datubāzes ..................................................................................................9 3.4. CSP veikti personu izlases apsekojumi............................................................................11 4. Modeļi un pieņēmumi ...............................................................................................................11 4.1. SoL-logit modelis .............................................................................................................11 4.2. Modeļa izvēles kritēriji Tā kā SoL-logit modelis ir neuzraudzīto mašīnmācīšanās metožu klases modelis, tad modeļa apmācīšanai netiek izmantoti marķētu apmācības, validācijas vai testa datu kopas. Modeļa klasifikatora precizitāti nevar izmērīt ar tradicionālām metodēm, kādas parasti tiek lietotas uzraudzīto mašīnmācīšanās metožu klases modeļu gadījumā (piemēram, precizitātes (precision un accuracy), jūtīguma (recall) vai specifiskuma (specificity) metrikas, kas tiek aprēķinātas, izmantojot sajaukuma (confusion) matricu. .................................................15 4.3. Iedzīvotāju skaita un starptautiskās ilgtermiņa migrācijas novērtējums ..........................22 4.4. Reģistrētās dzīvesvietas noteikšana .................................................................................32 5. Iedzīvotāju skaita un sastāva precizitātes vērtējums .................................................................33 5.1. Klasifikatora precizitāte salīdzinot ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem ...................33 5.2. Klasifikatora precizitāte salīdzinot ar SOPA un apsekojumu datiem ..............................34 6. tabula. Iedzīvotāju skaita aprēķinā neiekļauto personu īpatsvars (%) .......................................35 7. Secinājumi un modeļa pilnveidošana ........................................................................................37 Izmantotie avoti .................................................................................................................................38

  1. pielikums: tabulas ..........................................................................................................................40

4

  1. Ievads Līdz 2011. gadam Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – CSP) iedzīvotāju skaitu un tā sastāvu katra gada sākumā aprēķināja, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) Fizisko personu reģistr a informāciju. Aprēķinā tika izmantot i individuālie dati par personām.
    Izmantojot Fizisko personu reģistr a datus, tika aprēķināta arī iedzīvotāju starptautiskā ilgtermiņa migrācija (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību ( 8) nosaka, ka „emigrācija” ir darbība, ar kuras palīdzību persona, kas iepriekš parasti uzturējusies dalībvalsts teritorijā, pārtrauc savu pastāvīgo dzīvesvietu šajā dalībvalstī uz laiku, kas ilgst vai ir sagaidāms, ka ilgs, vismaz divpadsmit mēnešus; „imigr ācija” ir darbība, ar kuras palīdzību persona nodibina savu pastāvīgo dzīvesvietu dalībvalsts teritorijā uz laiku, kas ilgst vai ir sagaidāms, ka ilgs, vismaz divpadsmit mēnešus, un kura iepriekš parasti uzturējusies citā dalībvalstī vai trešajā valstī). Iedzīvotāju dabiskais pieaugums gada laikā tika aprēķināts, izmantojot informāciju no civilstāvokļa aktu reģistriem.
  2. gada tautas skaitīšanā tika iegūta nepieciešamā informācija, lai CSP varētu precizēt iedzīvotāju skaitu un tā sastāvu valstī. 2011. gada 1. janvārī Latvijā bija 2 074,6 tūkst. iedzīvotāju. Salīdzinot ar iepriekš publicēto informāciju, iedzīvotāju skaits bija par aptuveni 155 tūkstošiem jeb 7 % mazāks. Tas pierādīja, ka daļa valsts iedzīvotāju nepilda Dzīvesvietas deklarēšanas likuma (13) prasības un Fizisko personu reģistra informācija par faktiski valstī dzīvojošajiem iedzīvotājiem ir nepilnīga. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par Eiropas demogrāfijas statistiku (10)
  3. pantam iedzīvotāju kopskaitu kvalificētā balsu vairākuma vajadzībām Eiropas Padomē dalībvalstij jānovērtē pēc likumīgi dzīvojošajiem iedzīvotājiem vai reģistrētajiem iedzīvotājiem, izmantojot zinātniski pamatotas, labi dokumentētas un publiski pieejamas statistiskās novērtēšanas metodes. Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstīs līdz šim nav izstrādāta vienota metode iedzīvotāju skaita novērtēšanai. Eiropas valstis iedzīvotāju skaita un sastāva novērtēšanai izmanto dažādas pieejas: • atbilstoši valsts iedzīvotāju reģistrā apkopotajai informācijai (piemēram, Somijā (5) u.c.); • apkopojot informāciju no pašvaldībām (piemēram, Vācijā (7)); • izmantojot informāciju no vairākiem administratīvajiem reģistriem (piemēram, Nīderlandē (4)); • valstīs, kurās iedzīvotājiem nav piešķirts personas kods, izmantojot gan tautas skaitīšanas, gan izlases apsekojumu datus, gan citu organizāciju apkopoto informāciju (piemēram, Apvienotajā Karalistē (3), Īrijā (2)); • Igaunijā ( 1) iedzīvotāju skaita novērtēšanai izmanto metodi, kas balstīta uz “dzīvības pazīmju” fiksēšanu administratīvajos reģistros par katru personu, kā rezultātā, izmantojot matemātiskās metodes, tiek aprēķināts dzīvesvietas indekss. Šis indekss tiek izmantots, lai katrai personai noteiktu pastāvīgo dzīvesvietu – Igaunija vai ārvalstis. 5 CSP veiktajos apsekojumos iesaistīto respondentu skaits nav pietiekams, lai varētu sagatavot kvalitatīvu informāciju tādos griezumos, kādi nepieciešami nacionālajiem un starptautiskajiem datu lietotājiem. Statistika jāsagatavo par valsts iedzīvotājiem pēc dzimuma , vecuma, pēc administratīvajām teritorijām (reģioniem, novadiem, pagastiem un novadu pilsētām, Rīgas un Valmieras apkaimēm, blīvi apdzīvotām teritorijām) u. c. dalījumos.
    CSP iedzīvotāju skaita novērtējuma metodoloģij ai izmantoti gan Fizisko personu reģistra, gan citu administratīvo reģistru dati, lai novērtētu katra Latvijā reģistrētā iedzīvotāja faktiskās dzīvesvietas statusu (Latvija vai ārvalstis) gada sākumā. Administratīvo reģistru datus CSP lieto ne tikai iedzīvotāju skaita aprēķinam, bet arī tā precizēšanai un kvalitātes kontrolei. Šāda apstrāde tiek veikta sabiedrības interesēs, un to paredz Statistikas likums (15) un saistītie Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka arī veikt pasākumus sensitīvo datu aizsardzības nolūkos. Aprēķinos izmantoto datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma (14) un ES tiesību aktu (9) prasībām. Atbilstoši Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 205/2014 , ar ko attiecībā uz datu dalījumiem, termiņiem un datu pārskatīšanām (11) paredz vienādus īstenošanas nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1260/2013 par Eiropas demogrāfijas statistiku (13) 2. panta b) daļai veiktas izmaiņas arī iedzīvotāju dabiskā pieauguma aprēķina metodoloģijā. Dzimušo skaitā tiek ietverti arī bērni, kuri dzimuši ārpus Latvijas, mātei (Latvijas pastāvīgajai iedzīvotājai) īslaicīgi (mazāk par vienu gadu) atrodoties ārzemēs. Pārejot uz plašāku administratīvo datu izmantošanu, 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšana nenotika klātienē. Par pamatu tika izmantoti iedzīvotāju statistikas dati, kas papildināti ar tautas un mājokļu skaitīšanas rādītājiem atbilstoši komisijas īstenošanas regulai (ES) 2017/543, ar ko attiecībā uz tematu un to dalījumu tehniskajām specifikācijām paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.
  4. Definīcijas Pastāvīgie iedzīvotāji – par attiecīgās administratīvās teritorijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem uzskata personas, kuras pastāvīgajā dzīvesvietā ir dzīvojušas vismaz 12 mēnešus, kā arī personas, kuras pastāvīgajā dzīvesvietā ir ieradušās ar nodomu tajā pavadīt vismaz vienu gadu. Emigranti – par emigrantiem no attiecīgas administratīvās teritorijas uzskata personas, kuras pārtrauc pastāvīgo dzīvesvietu šajā teritorijā uz laiku, kas ilgst vai ir sagaidāms, ka ilgs, vismaz divpadsmit mēnešus. Imigranti – par imigrantiem attiecīgā administratīvā teritorijā uzskata personas, kur as pārceļas uz pastāvīgu dzīvi šajā teritorijā no citas administratīvās teritorijas uz laiku, kas ilgst vai ir sagaidāms, ka ilgs, vismaz divpadsmit mēnešus. 6 Faktiskā dzīvesvieta – pastāvīgā dzīvesvieta, kas noteikta atbilstoši 2011. gada tautas skaitīšanas datiem un koriģēta atbilstoši PMLP Fizisko personu reģistrā reģistrētiem notikumiem, kuri raksturo personas deklarētās dzīvesvietas maiņu un notika pēc 2011. gada tautas skaitīšanas kritiskā momenta, kā arī citos administratīvajos datos pieejamajai informācijai par personām institucionālajos mājokļos. Faktiskā dzīvesvieta publicēta līdz 2019. gadam (ieskaitot).
    Reģistrētā dzīvesvieta – personas dzīvesvieta Latvijā, kas noteikta, ņemot vērā personas deklarēto adresi PMLP Fizisko personu reģistrā, kā arī citos administratīvajos datos pieejamo informāciju par personām institucionālajās mājsaimniecībās un veicot deklarētās adreses korekcijas noteiktām iedzīvotāju grupām (bērniem, kas deklarēti adresē bez vecākiem; tēviem, kas deklarēti tikai kopā ar bērniem; personām bez adreses koda).
    Institucionālie mājokļi – dažādas organizācijas vai iestādes (slimnīcas, veco ļaužu aprūpes iestādes, klosteri, kazarmas, cietumi u.c.), kurās dzīvo personas, kurām šīs iestādes uz kādu laiku vai pastāvīgi nodrošina nepieciešamo patvērumu un iztiku, kā arī izglītības iestāžu dienesta viesnīcas. Institucionālās mājsaimniecības – ietver personas, kuru vajadzības pēc pajumtes un iztikas nodrošina kāda iestāde. Iestāde ir juridiska persona, kas paredzēta, lai tajā ilglaicīgi izmitinātu personu grupu un sniegtu tām pakalpojumus. Iestādēm parasti ir kopīgas telpas, kuras kopīgi izmanto iemītnieki (vannas istabas, atpūtas telpas, ēdamtelpas, guļamtelpas utt.) (12).
  5. Datu avoti 3.1. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Par pamatu iedzīvotāju skaita novērtējumam tiek izmantoti no PMLP saņemtie datu faili no Fizisko personu reģistra (Vienotās migrācijas informācijas sistēmas apakšsistēma ) par personas dzimumu, dzimšanas datumu, dzimšanas valsti, valstisko piederību, tautību, juridisko ģimenes stāvokli, deklarētās dzīvesvietas administratīvi teritoriālās vienības kodu atbilstoši Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoram (ATVK) (18), uzturēšanās atļaujas veidu u. c. Sākot ar 2013. gada janvāri, informāciju par civilstāvokļa aktu (laulības noslēgšanas, dzimšanas un miršanas faktu ) reģistrāciju CSP katru gadu saņem no Civilstāvokļa aktu reģistrācijas vienotās informācijas sistēmas (turpmāk – CARIS), kas ir PMLP Vienotās migrācijas informācijas sistēmas apakšsistēma (līdz tam informācija tika saņemta no novadu dzimtsarakstu nodaļām papīra formā). Izmantojot šo informāciju, tiek sagatavoti dati par gada laikā dzimušo un mirušo skaitu. Tā kā atbilstoši Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma ( 16) 24. pantam par bērna piedzimšanu ir jāpaziņo dzimtsarakstu iestādei (t.sk. konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs) mēneša laikā pēc bērna piedzimšanas, no PMLP gada sākumā saņemtie Fizisko personu reģistra dati tiek precizēti, iekļaujot bērnus, kuri reģistrēti kārtējā gada janvārī , februārī vai martā , bet dzimuši jau iepriekšējā gada decembrī. Atbilstoši minētā likuma 38. pantam par miršanas faktu ir jāpaziņo dzimtsarakstu iestādei 7 ne vēlāk kā sešu darbdienu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts, tāpēc no PMLP gada sākumā saņemtie Fizisko personu reģistra dati tiek precizēti, izslēdzot personas, kuru miršanas fakts reģistrēts kārtējā gada sākumā, bet kuras mirušas iepriekšējā gada beigās. Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās atbilstoši Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 28. pantam ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas pienākums ir paziņot par to dzimtsarakstu nodaļai astoņu dienu
    laikā. Lai ieskaitītu arī bērnus, kuri dzimuši ārpus Latvijas, mātei (Latvijas pastāvīgajai iedzīvotājai) īslaicīgi (mazāk par vienu gadu) atrodoties ārpus Latvijas , tiek izmantota informācija par Fizisko personu reģistrā reģistrētajiem ārpus Latvijas dzimušajiem bērniem, kuriem Latvija ir norādīta kā dzīvesvietas valsts. Pirms bērnu ieskaitī šanas dzimušo skaitā tiek izvērtēta informācija par mātes dzīvesvietu iepriekšējā gada laikā , kā arī salīdzināta informācija ar Nacionālā veselības dienesta datiem, vai zīdainis ir saņēmis valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus (atbilstoši
  6. gada Ministru kabineta noteikumu Nr. 55 „Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” ( 17) 1. pielikuma 1.1.2.–1.1.3. punktam bērnam līdz sešu mēnešu vecumam ir jāveic profilaktiskā apskate reizi mēnesī, bet no septiņu līdz vienpadsmit mēnešu vecumam – divas reizes minētajā laikposmā; ja bērns neierodas uz apskati, māsa vai ārsta palīgs dodas mājas vizītē). Ja ārzemēs dzimuša, bet vēlāk Latvijā deklarēta bērna aktivitātes reģistros nav pietiekamas, lai to atzītu par Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju, tad to neiekļauj arī dzimušo skaitā. Dzimušo skaitā netiek ietverti arī tie ārzemēs dzimušie bērni, kuru mātes dz īvesvieta iepriekšējā gada laikā nevienā brīdī nav bijusi deklarēta Latvijā, kā arī Latvijā dzimuši bērni, kura abi vecāki ir ārvalstnieki (nav piešķirts personas kods). Izmantojot datu failus, k as saņemti no PMLP aktuālā gada janvārī, februārī un martā, kā arī iepriekšējā gada novembrī un decembrī, izveido Latvijā reģistrēto iedzīvotāju kopumu attiecīgā gada
  7. janvārī jeb iedzīvotāju reģistra rāmi. Šis personu kopums ir iedzīvotāju skaita novērtējuma pamatā. Izvērtējot personas aktivitātes (ziņas par personu dažādos administratīvajos reģistros), daļa no iedzīvotāju reģistra rāmī iekļautajām personām tiek iekļautas iedzīvot āju skaita novērtējumā, savukārt daļai personu aktivitātes ir tik nelielas, ka liecina par personas atrašanos ārpus Latvijas. Iedzīvotāju reģistra rāmi koriģē, izmantojot informāciju par dzimušajām un mirušajām personām, mainītajiem personas kodiem, kā arī pe rsonām, kuras dzīvo institucionālajos mājokļos. Iedzīvotāju reģistra rāmi papildina ar personām, kuras īslaicīgi izslēgtas no PMLP Fizisko personu reģistr a failiem, jo šajā laikā maina pilsonību, kā arī personām, kuras deklarējušas dzīvesvietu ārpus Latvijas uz 1–3 mēnešiem, bet februārī vai martā atgriezušās.
  8. gada februārī Krievijas uzsāktās militārās ofensīvas rezultātā daudziem Ukrainas iedzīvotājiem bija jādodas bēgļu gaitās. Uzņemošās valstis piešķīra bēgļiem pagaidu tiesiskās aizsardzības statusu (garantējot pastāvīgo iedzīvotāju tiesības) un sniedza atbalstu. 01.01.2024. iedzīvotāju skaita novērtējuma rāmim tika pievienoti Krievijas pilsoņi, kuri zaudējuši uzturēšanās atļauju, sākot ar
  9. gada septembri, taču visdrīzāk joprojām dzīvo Latvijā. Izvērtējot viņu aktivitātes dažādos reģistros, daļa no šīm personām tika iekļauta Latvijas patstāvīgo iedzīvotāju skaitā. 8 3.2. Citi administratīvie reģistri Bez PMLP datiem iedzīvotāju statistikas sagatavošanai tiek izmantoti arī citi CSP pieejamie administratīvie reģistri. Modelī tiek izmantoti šādi dati: • Valsts ieņēmuma dienesta (VID) informācija.
  • informācija par darba ņēmējiem par kuriem darba devējs ir veicis valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas no darba ienākumiem, maksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī;
  • informācija par pašnodarbināto personu vai iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja- ārvalstnieka, vai ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja-ārvalstnieka par kuru ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
  • ziņas par darba ņēmējiem (piemēram, darba ņēmēja vai mikrouzņēmuma darbinieka statusa iegūšana vai zaudēšana, atvaļinājuma piešķiršana, darba ņēmēja profesijas/aroda maiņa);
  • informācija par personām, kas veikušas sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksājumus;
  • informācija par personām, kas iesniegušas mikrouzņēmuma darbinieka deklarāciju. • Nacionālā veselības dienesta (NVD) informācija.
  • informācija par personām, kas saņēmušas valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus iepriekšējā kalendārā gada laikā (maksājumi ietver stacionāros un ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, maksājumus par valsts kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajiem medikamentiem, valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus (bērniem vecumā līdz 18 gadiem). • Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informācija.
  • Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā esošā informācija par sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem un valsts sociālajiem pabalstiem, kas izmaksāti personām vai nosūtīti uz kontu Latvijā iepriekšējā kalendārā gada laikā.
    • Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informācija.
  • personu datus par audzēkņiem pirmsskolas, vispārizglītojošās un profesionālās izglītības programmās (situācija uz 1. janvāri);
  • informācija par augstākās izglītības studiju programmās studējošajiem (situācija uz
  1. oktobri);
  • informāciju par personām, kuras absolvējušas augstākās izglītības iestādes laika posmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim.
  • informācija par personas augstāko iegūto izglītības līmeni (situācija 1. janvārī) atbilstoši starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijai ISCED. • Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.
  • informācija par personām, kas ieguvušas, atjaunojušas vai kurām atteikts bezdarbnieka, darba meklētāja vai cits (piemēram, persona apmeklē kursus) statuss NVA informācijas sistēmā. • Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) informācija.

informāciju par personām, kurām iepriekšējā kalendāra gada laikā Latvijā izsniegta vadītāja (transportlīdzekļu, atpūtas kuģu vadītāja, velosipēda vadītāja) apliecība;

informācija par personām, kuras iepriekšējā kalendāra gada laikā Latvijā mainījušas transportlīdzekļu vai atpūtas kuģu vadītāja apliecību;

  • informācija par personām, kurām iepriekšējā kalendāra gada laikā Latvijā anulēta (atņemta par pārkāpumu) transportlīdzekļu vai atpūtas kuģu vadītāja apliecība;

informācija par personām, par kuru sodiem ir veikts ieraksts Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā iepriekšējā kalendāra gada laikā.

Page 1 of 15